Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ceļā uz Rio – tenisiste Aļona Ostapenko

Pirmo Ķīnas kravu vilcienu uz Latviju sola jau šogad

Jau šogad sola pirmo Ķīnas kravu vilcienu uz Latviju

Gadiem ilgušie Latvijas politiķu un uzņēmēju mēģinājumi tikt pie Ķīnas kravu pārvadājumiem, šķiet, sāk īstenoties. Vismaz tā sola uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš, atzīstot, ka no vizītes Ķīnā Latvijas delegācija esot atgriezusies ar ļoti labām ziņām.

"Ja viss izdosies, kā plānots, tad jau šogad no Ķīnas uz Rīgas ostu tiks organizēts pirmais kravas vilciena sastāvs. Tie varētu būt ap 30 vagoni.

Tas gan vēl būs tikai testa brauciens. Taču turpmāk iecerēts kravas sūtīt ikdienas režīmā," atzina valsts AS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš. "Es teiktu, ka šajā brīdī mēs esam tālāk, nekā jebkad nonākuši. Un mums vienkārši nav cita ceļa – šī iespēja ir jāizmanto!"

"Latvijas dzelzceļa" vadītājs priecājas par pagājušajā nedēļā Pekinā parakstīto nodomu protokolu starp Latvijas un Ķīnas dzelzceļa kompānijām. Ja līdz šim veda tikai atsevišķus konteinerus, tad tagad tas būtu vesels vilciens katru dienu. "Jau nākamā gada laikā varētu būt šie regulārie vilcienu reisi," piebilda Bērziņš.

Uz Ķīnas kravām ļoti cer arī Rīgas brīvosta. "Latvijas dzelzceļā" šogad kravu samazinājums ir ap 20%, bet Rīgas ostā ap 11% - galvenokārt ogļu cenu krituma dēļ, tātad Ķīnas kravas to varētu kompensēt ar uzviju.

Latvija ķīniešiem esot interesanta, jo - tā vietā, lai Skandināvijai paredzētās preces pa jūru vai dzelzceļu sūtītu vispirms uz Vācijā izvietoto Duisburgas loģistikas centru, tās lētāk būtu vest uzreiz uz Rīgu.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ar Duisburgas vadītājiem tādu iespēju nesen apspriedis savas vizītes laikā Vācijā.

Ja sadarbība ar vāciešiem īstenojas, tad tie varētu būt pat 300 000 Ķīnas konteineru gadā, kas nozīmētu mūsu ostas apjomu dubultošanu.

Lielāka skaidrība būšot rudenī, kad Rīgā tiksies Ķīnas un Eiropas Savienības valstu premjeri 

"Nu, tagad šīs tikšanās notiek ekspertu līmenī, tiek rēķināts, vai to darīt uz esošu termināli vai uz pilnīgi brīva zemes gabala celt loģistikas centru, jebkurā gadījumā šis posms būtu jānoslēdz līdz novembrim, kad būs šī augstākā līmeņa tikšanās," norādīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai").

Dzelzceļa plānos ir preču tranzīts no Ķīnas iekšzemes pilsētās izvietotajām rūpnīcām.  Maršruti ir vairāki. Tie tālāk vestu caur Kazahstānu un Krieviju, kur ir vistaisnākais ceļš. Vai arī - caur Baltkrieviju. Un, ja jūras ceļš aizņem vismaz 45 dienas, tad dzelzceļš, lai gan dārgāks, bet – tikai 15 vai pat mazāk dienu.

"Viena no iespējām - Minskā, kā zināms, tiek celts tā sauktais "Lielais akmens" – loģistikas centrs, ko sāk būvēt Ķīnas loģistikas kompānijas. Mēs tikāmies ar vairākām šīm kompānijām, kas būs kā enkuri – nomnieki vai īpašnieki šajā Minskas teritorijā. Tas nozīmē to, ka no Minskas regulāri reisi uz Latvijas pusi, vienalga, vai tā būs Rīga, Ventspils vai Liepāja, mums jāorganizē tā, lai te būtu regulārie vilcieni, lai varētu savienot Minskas "Lielo akmeni" ar Latvijas ostām," teica Bērziņš.

Minskas virziena iespējamību gan Rīgas vicemērs apšauba. Viņaprāt, tas ķīniešiem nebūšot izdevīgs.

"Ja šodien mēs runājam par to, ka pie Minskas nocels to konteineru nost un cels atkal virsū, vedīs uz Rīgu, no Rīgas cels atkal nost konteineru, atkal cels uz kuģa, vedīs uz Eiropu, tad šie 4 vai 5 pacēlumi, kas ir  atšķirībā no viena pacēluma tikai Minskas  loģistikas centrā, tas viss to sadārdzina. Tur vispār nav loģikas. Un tie, kas runā, ka no Minskas tos konteinerus stutēs uz Rīgu – tas ir pilnīgi... Tas ir ļoti nekompetenti!" uzskata Ameriks.

Taču – ja reiz iespējas ir, nedrīkst laist garām nevienu, saka "Latvijas dzelzceļā", norādot, ka sarunas starp dzelzceļa kompānijām par konkrētiem maršrutiem un to izdevīgumu gan vēl ir  tikai gaidāmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti