Jau ceturtdien Saeima skatīs likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību

Ar 2017. gadu plānots pēc būtības mainīt sistēmu, pēc kādas bagātākajām pašvaldībām atņem un starp nabadzīgākajām sadala aptuveni 135 miljonus eiro pašvaldību izlīdzināšanas fonda naudas. Saeimas Budžeta komisija otrdien lēma jauno likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, lai jau nākamajā gadā tas iegūtu likuma spēku.

Saeima jau šo ceturtdien sāks darbu pie Finanšu ministrijas izstrādātā likumprojekta, kas pašvaldību pašpalīdzības fonda naudu ļaus sadalīt taisnīgāk. Pašreizējā sistēmā galvenā problēma ir tā, ka finanšu izlīdzināšana aizvien nenodrošina sabalansētu reģionu attīstību. Piemēram, visbēdīgākā situācija līdz šim esot dažās lielajās pilsētās, kur ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir stipri mazāki nekā dažā reģionu pagastā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs no «Vienotības» uzsver, ka jaunajā kārtībā ieguvējas būs visas pašvaldības, jo pirmkārt budžetus varēs plānot vairākiem gadiem. Otrkārt, sistēma būs saprotamāka.

Tomēr tas nenozīmē, ka mainīsies kopējais pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme norāda, ka izmaiņas sagaidāmas 2017. gadā:

„2016.gadā kopējais apjoms ir zināms – vērtētie ieņēmumi pieaug, izlīdzināšanas dotācija ir saglabāta šī gada līmenī. Bet, mainoties mo0delim, protams, mainās iekšējais sadalījums – lielāks maksātājs izlīdzināšanas fondā būs Pierīga.”

Taču tas nenozīmē, ka Pierīgas pašvaldības cietīs zaudējumus. Tām tiks mazināts ievērojamais budžetu ieņēmumu kāpumu temps, saka Plūme:

„Pirmkārt, katru gadu bagātākām pašvaldībām budžeta pieaugums ir apmēram 10-15%. Ja domājat, ka mīnusus var aprēķināt, kā būtu, ja būtu, tad varbūt to summu var atpazīt. Bet neiet runa par samazinājumu – bagātāko pašvaldību ieņēmumi ar katru gadu pieaug, un tā „šķēre” jeb atšķirība arī ar katru gadu pieaug. Nav runa par to, ka 2017.gadā Pierīgas pašvaldībām varētu būt zaudējumi jeb mīnusi pret iepriekšējo gadu.”

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, jaunā kārtība neietekmēs Rīgas devumu izlīdzināšanas fondā. Taču nabadzīgākajām pašvaldībām gan būs jāsāk domāt, kā budžetus vairāk pildīt pašām.

„Šī modeļa būtība ir tā, ka 60% no vidējiem vērtētiem ieņēmumiem pašvaldībām tiek garantēti, savukārt par atlikušajiem 40% viņas ir atbildīgas pašas. Ja spēj nopelnīt vairāk, tās ir bagātākās pašvaldības, ja mazāk, jādomā, kā sabalansēt ar saviem izdevumiem,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Plūme.

Vairums pašvaldību jauno kārtību atbalsta. Arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs un 21 Latvijas reģionu attīstības centra pārstāvis Uģis Mitrevics no Latvijas Reģionu apvienības.

Budžeta komisija likumprojektu Saeimā rosinās skatīt steidzamības kārtā divos lasījumos līdz jūnija beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt