Ja «pensijas mūs neglābs», ekonomisti tomēr iesaka veidot uzkrājumus

„Man šķiet, ja kāds domā, ka pensiju uzkrājums glābs vecumā, lielums no viņiem rūgti maldās” - šie Valsts prezidenta Andra Bērziņa vārdi nesen nepatīkami pārsteidza daudzus nodokļu maksātājus. Ekonomisti tomēr iesaka veidot pat nelielus uzkrājumus, vēsta LTV raidījums „Četras istabas”.

Pensiju sistēma Latvijā ir gana sarežģīta, un pēdējos gados arvien skaļāk tiek runāts par to, ka nelabvēlīgo demogrāfisko rādītāju dēļ pašreiz strādājošajiem pēc gadiem var būt problēmas ar pensiju izmaksu. Paaudžu solidaritātes princips vistiešākajā veidā – bērni uztur savus vecākus - vairs nedarbojas, jo šobrīd strādājošie uztur vairākus nestrādājošos.

Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) norāda – lai vecumdienās nepaliktu pie sasistas siles, arī viņa jau tagad cenšas dažādos veidos sadalīt iespējamos riskus. Piemēram, mācoties, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū iespējami ilgi. Viņķele arī, protams, aicina maksāt visus nodokļus un, ja vien iespējams, uzkrāt arī papildus pensiju fondā.

Tikmēr ekonomists Edgars Voļskis atzīst - diemžēl to, kuri pašlaik var atlikt naudu pensiju uzkrājuma veidošanai, Latvijā ir ļoti maz – aptuveni 20 procenti no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Pie vainas esot arī pieredzes trūkums 30-40 gadus veciem iedzīvotājiem par to, kā pensiju sistēma reāli darbojas. Ekonomists gan aicina veidot uzkrājumus pat tad, ja atlicināt var vien trīs vai piecus eiro mēnesī. Turklāt, izmantojot finanšu iestāžu pakalpojumus, nevis uzticot naudu zeķei.

Ja jūs šodien, piemēram, par vienu eiro varat nopirkt pusotru paku piena, tad pēc 20 gadiem par vienu eiro labi ja 100 gramus piena dabūsit, jo šī preces vērtība būtiski pieaugs, savukārt eiro vērtība paliks nemainīga. Līdz ar to, krājot zeķē, jūs savu labklājību tikai samaziniet,” skaidro Voļskis. 

Cik uzticama ir pašreizēja Latvijas pensiju sistēma un cik lielā mērā cilvēks, kas godprātīgi maksā sociālo nodokli, var cerēt no tās arī vecumdienās kaut ko saņemt, raidījums vaicāja arī atkal par labklājības ministru kļuvušajam Uldim Augulim. Viņa atbilde: ”Tas nav tāds viens jautājums, kas ir atkarīgs no pensiju sistēmas. Šeit mums ir jāskatās un galvenais, kas mums ir jāsaprot, lai izdevumi, kas mums ir nepieciešami pensiju sistēmā, lai cilvēks varētu cienīgu pensiju saņemt, izbeidzot savas darba tiesiskās attiecības, lai tie, kas tanī brīdī pelna naudu, lai viņi varētu to nodrošināt.”

Ministrs ir pārliecināts – lai uzkrājumi pensiju fondos būtu lielāki, jāsamazina no minimālās algas samaksāto nodokļu īpatsvars, kas Latvijā ir vidēji 35%, kamēr Igaunijā vien 20%. Turklāt zināmu stabilitāti iemaksām, pēc Auguļa sacītā, dod tas, ka aptuveni 50% pensiju fondu pašlaik ieguldīti valsts parādzīmēs. Tas nozīmē, ka pienāks laiks, kad valstij šīs parādzīmes tomēr būs jāatprečo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti