Izvēloties pēc veselīgumam, bez zemāka PVN paliktu arī maize

Vairāki politiskie spēki pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām sola ne tikai samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, bet arī tā sasaisti ar produkta veselīgumu. Tiesa, ja vadās pēc tāda principa un šobrīd skolās ieviestās veselīguma mērauklas, tad zemākam PVN nekvalificētos, piemēram, maize, arī siers un gaļas produkti, jo tajos ir daudz sāls, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Zemāka PVN sasaisti ar produkta veselīguma sola gan partija “Saskaņa”, gan Latvijas Reģionu apvienība un partija “No sirds Latvijai”. Pašas partijas gan nepasaka, kā mērīs produkta veselīgumu.

Vienīgais atskaites punkts, kas šobrīd pastāv valstī, ir veselīguma standarti vispārējās izglītības iestādēm.

Pierasts domāt, ka kaitīga ir tikai “Coca-cola” un citi saldinātie dzērieni, jo tajos ir lērums cukura, taču dietologi par neveselīgiem uzskata arī produktus ar pārmērīgu sāls daudzumu, kas veicina asinsvadu aizkaļķošanos un noved pie sirds un asinsvadu slimībām.   

Bērniem skolā noteiktā sāļuma norma ir 0,4 grami uz 100 gramiem ēdiena. Savukārt sāls maksimālā dienas norma, kas noteikta internātskolu audzēkņiem, ir pieci grami dienā. Tādu dietologi iesaka arī pieaugušiem cilvēkiem.  

Ja paraugās uz vairākiem Latvijas produktiem, tad sāls norma ir pārsniegta. 

Piemēram, Latvijas maiznieka ražotajā “Rudzu maizē” sāls daudzums uz 100 gramiem ir viens grams, tātad 2,5 reizes lielāks nekā pieļaujamais skolu pusdienu sāļums, un sanāk, ka viena skolēna ēdiena normai atbilst tikai viena šķēle, rēķina “Aizliegtais paņēmiens”. Lielveikalā “Rimi” iegādātajos “Gaļas salātos” sāls daudzums ir divi grami uz simts, tātad bērniem noteikto sāļuma normu pārsniedz veselas piecas reizes. Bet, piemēram, Holandes siers uz 100 gramiem satru 1,7 gramus sāls - skolu sāļuma norma pārsniegta četras reizes.  

Šādu pārsālītu produktu Latvijas veikalu plauktos ir ne mazums: sieri, maize, desas, lielākoties gandrīz viss, ko ēdam ikdienā. Kopumā sāli mēs patērējam vairāk, nekā iesaka veselības speciālisti.

Līdz ar to ar šādu partiju izvirzītu veselīguma noteikumu, kas skaisti skan, daudzi produkti zemāku PVN nebūtu pelnījuši. No otras puses, protams, var teikt, ka normas robežās šie produkti nekaitē veselībai, taču tādā gadījumā normas robežās nekaitē arī “Coca-Cola” un čipsi. 

Gan Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, gan augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma „Spilva” valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena šādus partijas solījumus sauc par absurdiem, uzskatot, ka zemāka PVN likmes sasaiste ar produktu veselīgumu nav iespējama. “Tad lai vispirms pasaka, kas ir veselīgs un kas ne,” norāda Bemhena. Jāatzīmē, ka skolu ēdienkartēs par neveselīgu atzīts arī tomātu kečups un majonēze.      

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti