Ostām, lidostām, pasažieru pārvadātājiem, dzelzceļa uzturētājiem, gāzes un elektrības kompānijām ir īpašs iepirkumu likums. Taču likumu var nepiemērot, ja summas ir zem noteikta sliekšņa – 3,5 miljoniem būvdarbiem, 283 tūkstošiem precēm un pakalpojumiem.
Šādi „zemsliekšņa" iepirkumi pērn bijusi trešā daļa no visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem.
„Galvenā prasība bija pieredze un sertifikāts, kas mums ir. Sarēķinājām un iesniedzām," stāsta Sandis Riekstiņš, "Limbažu melio" īpašnieks. Uzņēmusm šovasar saņēma uzaicinājumu piedalīties „Latvijas Dzelzceļa" meitaskompānijas „LDz infrastruktūra" cenu aptaujā par novadgrāvju ierīkošanu blakus sliedēm.
"LDz infrastruktūra" lūdza „Limbažu melio" samazināt piedāvājuma cenu, ko pretendents arī izdarīja – 136 tūkstošu vietā prasot 109 tūkstošus. „Tad mums atsūtīja vēstuli, ka mūsu piedāvājums neatbilst prasībām. Bez paskaidrojuma. Tas būtu tas pats, kā teikt - mums nepatīk jūsu uzvārds," sašutis ir uzņēmējs.
"LDz infrastruktūra" uzskata, ka tai nav pienākums skaidrot izslēgšanas iemeslus. Lai piedalītos cenu aptaujā, pretendentiem jāparakstās, ka viņi saprot - kompānija to var nedarīt. Pēc "Limbažu melio" intereses dzelzceļa kompānija tomēr atbildēja, ka pirmajā piedāvājumā nav iesniegtas pietiekami detalizētas tāmes. Otro piedāvājumu "LDz infrastruktūra" nemaz nevērtēja.
No trim pretendentiem tikai viens atbilda cenu aptaujas nosacījumiem. Tas ir biežs uzvarētājs dzelzceļa iepirkumos – „Zemgales meliorācija". Naudu, par kādu strādnieki nolīgti, dzelzceļš neatklāj, jo tas esot komercnoslēpums.
„Mēs neredzam nekādu iemeslu sniegt intervijas," saka iepirkuma komisijas vadītājs un „LDz infrastruktūra" valdes loceklis Ents Putniņš. Pēc jautājuma, kādēļ kompānija neievēro iepirkumu uzraugu vadlīnijas, kuras cita starpā liek publicēt sludinājumus un atklāt uzvarētāju cenas, Putniņš aicina vērsties pie sabiedrisko attiecību daļas.
„LDz infrastruktūra" rakstiski skaidro, ka cenas tiek slēptas, lai nākotnes iepirkumos tās neizmantotu citi pretendenti. Savukārt par „Limbažu melio" izslēgšanu „Latvijas Dzelzceļš" mediju attiecību vadītājs Māris Ozols atbild, ka pretendentiem netika prasīts iesniegt citu piedāvājumu, bet tikai samazināt cenas esošajam piedāvājumam. „Uzņēmumam nav tiesību izvērtēt (..) otro piedāvājumu, jo pretējā gadījumā tas būtu netaisnīgi pret citiem pretendentiem, kuri sagatavojuši savu piedāvājumu atbilstoši prasībām," saka Ozols.
Tiesa, no e-pasta sarakstes ar pretendentu redzams, ka "LDz infrastruktūra", prasot lētāku piedāvājumu, pati lūdza pārtaisīt un iesniegt detalizētas tāmes, ko "Limbažu melio" arī izdarīja.
Par šādu iepirkumu pretendents var sūdzēties tikai tiesā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) strīdus „zemsliekšņu" iepirkumos neskata.
IUB uzrakstītās vadlīnijas ir obligātas tikai Eiropas Savienības fondu projektos. Taču vairākus gadus zaudētāji pat nevarēja tiesāties. Tiesas vienkārši nepieņēma šādas lietas, jo nebija skaidri noteikts, ka tā ir tiesu atbildība. Tikai šovasar Augstākās tiesas Senāts mainīja tiesu praksi.
Ārvalstu investoru padome Latvijā, kritizējot šādu iepirkumu praksi, min, ka nereti uzņēmumi darbus sadala sīkākos, lai izvairītos no iepirkuma likuma piemērošanas.
Kā uzskata „Sabiedrība par atklātību – Delna", pašreizējais Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums ļauj pasūtītājiem pārlieku improvizēt, kas nenodrošina konkursu pēc būtības. „Nav skaidrs vai izsekojams, vai pasūtītājs nav vienojies ar piegādātāju par cenu iepriekš un vai pārējie pretendenti nav pievilkti klāt, lai izskatītos, ka ir notikusi iepirkumu procedūra," norāda Gundars Jankovs, „Delna" juridiskais direktors.
Satiksmes ministrijā, kas izskata visu savu kapitālsabiedrību iepirkumus līdz 100 tūkstošiem latu, gan nepiekrīt, ka iepirkumos būtu izveidojusies kāda „pelēkā zona". „Visi sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji darbojas pēc komerclikuma, tiek auditēti. Nevar apgalvot, ka ir iespējams nodrošināt, ka neviens nekļūdās, bet tas nenozīmē, ka nav sistēma," saka ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
Tomēr Valsts kancelejā ir uzsākts darbs, lai pārstrādātu iepirkuma likumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Sagaidāmas diskusijas par sliekšņu samazināšanu.
