Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.
Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.
Ekonomikas ministrijai pagaidām nav informācijas par "Gazprom" piederošo "Conexus" akciju izsoles uzvarētāju.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV") aģentūrai LETA norādīja, ka to, kurš ir izsoles uzvarētājs, varēs redzēt, kad Latvija no "Gazprom" saņems akciju pirmpirkuma piedāvājumu.
Iepriekš Nemiro ("KPV LV") atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.
Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka Latvijai ir "Conexus" akciju pirmpirkuma tiesības, tāpēc par visiem plānotajiem darījumiem ar šīs kompānijas akcijām būs jālemj Ministru kabinetam. Pagaidām nav zināms, kad valdība varētu šo jautājumu skatīt.
Gadījumā, ja Latvija lems iegādāties pārējiem investoriem piederošās "Conexus" akcijas, to īpašniece būs AS "Augstsprieguma tīkls".
KONTEKSTS:
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.
Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.
Savukārt otra nosacījuma, kas tika uzdots pērnā gada sertificēšanas lēmumā, izpildei noteiktais termiņš joprojām ir spēkā, proti, viena šī nosacījuma daļa paredz nodrošināt, ka no 2020.gada 1.janvāra "Gazprom" nav iespēju tieši vai netieši kontrolēt "Conexus", un komersantam pilnībā jāatbilst Enerģētikas likumā noteiktajām vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarības prasībām.
Šī nosacījuma otra daļa paredz, ka līdz 2020.gada 1.janvārim "Conexus" jānovērš arī interešu konflikta riski, ko rada "Marguerite Gas I S.a.r.l." un AS "Latvijas gāze" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība gan "Conexus", gan "Latvijas gāzē".
"Conexus" dibināta 2016.gadā reorganizācijas rezultātā, no "Latvijas gāzes" nodalot pārvades un uzglabāšanas darbības virzienus. "Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā. Tas pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un maģistrālo dabasgāzes pārvades sistēmu, kas tieši savieno Latvijas dabasgāzes tirgu ar Lietuvu, Igauniju un Krievijas Ziemeļrietumu reģionu.
"Conexus" ir slēgta akciju sabiedrība. Kompānijas lielākais akcionārs ir "Augstsprieguma tīkls" (34,36%). "Gazprom" pieder 34,1%, bet "Marguerite Gas" - 29,06% akciju.
Latvijas valstij piederošais uzņēmums AS "Augstsprieguma tīkls" par "Conexus" akcionāru kļuva 2017. gadā. Vispirms tas no Vācijas enerģētikas uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International GmbH" nopirka tam piederošos 18,31% "Conexus" akcijas, bet vēlāk – arī SIA "Itera Latvija" piederošos 16,05% kapitāldaļu. Tādējādi Latvijas valsts īpašumā nonāca 34,36% "Conexus" akciju. Par tām "Augstsprieguma tīkls" samaksājis vairāk nekā 57 miljonus eiro.
Pērn vasarā vēstīts, ka "Augstsprieguma tīkla" sarunas par "Gazprom" piederošo Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašnieka "Conexus" akciju iegādi norit ļoti smagi. Galvenais domstarpību iemesls – "Gazprom" piederošo akciju cena. Proti, "Gazprom" par nedaudz vairāk kā 34% "Conexus" akciju pieprasījis būtiski augstāku cenu nekā tā, par kuru akcijas tika atpirktas no citiem akcionāriem.
