Panorāma

Pašvaldības būvinspektors – KNAB redzeslokā

Panorāma

Mežos siro eglīšu zagļi!

Kā krāpjas restorāni?

Izsniedzot tikai pirmčekus, arī restorāni mēdz valstij nemaksāt nodokļus

„Gan Bei” restorāni nav vienīgie, kur kases aparātos izmantota nelegāla programmatūra, lai slēptu reālos ieņēmumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Turpinot pārbaudes, Valsts ieņēmumu dienests nācis uz pēdām citai - daudz vienkāršākai un lētākai sistēmai, kā negodīgi ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki, iespējams, centušies krāpt valsti.

Dažkārt paprasot rēķinu par ieturēto maltīti restorānā un nomaksājot to skaidrā naudā cilvēki bieži nepievērš uzmanību kāda veida čekus saņemam pretim. Nereti tiek izsniegti tikai pirmčeki. Savukārt īstos čekus klienti nesagaida. Ja par pirkumu neesat saņēmuši īsto čeku, iespējams, no jūsu samaksātās naudas valstij nodokļi tālāk maksāti netiks. 

Atšķirībā no īstā čeka, Tajā nav norādītas nedz pilnie ēdināšanas uzņēmuma rekvizīti, nedz arī nodokļu likmes, kas atšifrētas kopējā pirkuma summā. Līdz ar to tas nav uzskatāms par pirkuma pilnu apliecinošo dokumentu.

“Kad viesis prasa čeku – “Check, please!”, tad viņš nesaņem čeku, bet gan to pašu, ko mēs saņēmām padomju laikos universālveikalā - mazu papīriņu ar kuru mēs gājām uz kasi un maksājām pirkuma summu,” stāsta kāda Rīgas restorāna īpašnieks Teds Virapajevs. “Mēs izsniedzam visnotaļ garlaicīgus pirmčekus. Spānijā, Krievijā vai kādā citā valstī uz pirmčekiem mēdz  būt daudzkrāsainas varavīksnes, pateicība, ka atnācāt jociņi par dzeramnaudu oficiantiem, lūgums sabučot bārmeni vai kas cits. Tur var būt rakstīts jebkas, bet tam nav jēgas. Nozīme ir tikai čekam,” viņš piebilst.

Ja klientam tiek izsniegts tikai pirmčeks,iespējams viņa nomaksātā nauda aiziet taisnā ceļā negodīga uzņēmēja kabatā. Nesen atklāti vairāki šādi gadījumi. Dažos no tiem gar kasi aizgājušā summa sasniegusi vairākus desmitus tūkstošu eiro. Citkārt tā bijusi lielāka.

“Šīs summas ir atkarīgas. Ja tā ir pilsēta - Rīga vai Jūrmala, kur ir aktīvāka vai lielāka cilvēku plūsma. Ir kur 300 000 eiro mēnesī aiziet, ir kur 50 000 eiro. Tā summa un apetīte ir atšķirīga,” stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Daudzos gadījumos ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji lielu daudzumu izsniegto, bet vēlāk neapmaksāto pirmsčeku skaidrojuši ar klientu atteikšanos no pasūtītā ēdiena, vai arī ar darbinieku apmācībām. Biežāk gan sarunās ar VID iesaistās ēdināšanas uzņēmuma advokāti. “Pirmkārt, vajadzētu uzmanību pievērst, jo sabiedriskajā ēdināšanā ir arvien vairāk bezskaidras naudas norēķinu gadījumu. Un, ja mums īpaši uzsver pārstāvis - vai tiešām gribat bezskaidrā norēķināties, vai skaidrā, tad tas jau ir mazs spiediens, kam vajadzētu pievērst uzmanību,” saka Pētersone.

Lai patērētājs būtu pārliecinātāks, ka no viņa nomaksātā rēķina nodokoļus saņem arī valsts, bet restorāna darbiniekiem gribot negribot būtu jāizsniedz čeks, drošāk ir norēķināties ar maksājumu karti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt