Konkursa uzvarētājam būs jānodrošina "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām vairāk nekā 200 kilometru garumā infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbi, tai skaitā teritorijas sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būve, inženiertīklu pārvietošana un sliežu ceļu izbūve.
Izsludinātā pamattrases būvdarbu iepirkumu konkursa ietvaros netiks iepirkta dzelzceļa elektrifikācijas un signalizācijas sistēmu izbūve. Lai īstenotu vienotu pieeju šo sistēmu izveidē visā "Rail Baltica" dzelzceļa trasē, ņemot vērā šo sistēmu sarežģītību un augstās prasības pret sistēmu drošību, šādu iepirkumu centralizēti pamattrasei visās trīs Baltijas valstīs plāno veikt Baltijas valstu kopuzņēmums "Rail Baltica".
Ņemot vērā izsludinātā konkursa darbu apjomu, kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvniecībā.
Kandidātam jābūt ieviestai kvalitātes vadības un vides vadības sistēmai, kā arī jābūt pieredzējušam, darbojoties būves informācijas modelēšanas (BIM) vidē.
Konkurss norisināsies divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana.
Kandidātiem konkursā jāpiesakās līdz 2022. gada 28. janvārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī, lai ar otrā iepirkuma posma uzvarētāju līgumu noslēgtu 2022. gada nogalē un uzsāktu būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Vairāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit.
Karte: Rail Baltica trase Latvijā
Klikšķināt, lai palielinātu
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka iepirkums ir svarīgs solis "Rail Baltica" attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk.
"Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī "Rail Baltica" infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga". Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai.
Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots,
un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," stāstīja ministrs.
Eiropas Komisijas Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs uzsvēra, ka šīs ir labas ziņas "Rail Baltica" projektam un visam Ziemeļjūras–Baltijas jūras koridoram: ""Rail Baltica" pamattrase ir trūkstošais posms kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā. Ir svarīgi tuvināt un savienot Baltijas valstis – no Kauņas uz Tallinu – ar visu Centrāleiropu. Izsludinātais iepirkums apliecina Latvijas redzējumu par "Rail Baltica" projekta būtisko lomu un pilnībā atbilst Eiropas Komisijas kopējai nostājai par Ziemeļu–Dienvidu dzelzceļa savienojuma nozīmi."
Savukārt uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja, ka šis iepirkums būs apjomīgākais dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.
Viņš stāstīja, ka agrīna būvnieka iesaiste ir starptautiska prakse, kas ļauj konsolidēt atbildību par projekta realizāciju,
vienlaikus nodrošinot tā saukto adaptīvo būvniecības procesu: būvniecība tiks realizēta atbilstoši projekta posmu gatavībai, ļaujot efektīvāk izmantot finanšu līdzekļus, racionālāk izmantot būvniecības materiālus, atbildīgi rīkoties pieejamā Eiropas Savienības finansējuma ietvaros.
"Prakse ļauj izvēlētajam būvniekam jau laicīgi mobilizēt nepieciešamos resursus, kā arī projektēšanas procesā sniegt konsultācijas par būvdarbu izpildes organizāciju, kas ļauj efektīvi optimizēt būvniecības izmaksas," stāstīja Vingris.
"Ir svarīgi, ka, neraugoties uz izaicinājumiem un Covid-19 pandēmijas ietekmi, projekta partneri sadarbības rezultātā var pieņemt projekta turpmākajai attīstībai nozīmīgus lēmumus. Tāds, viennozīmīgi, ir arī šis iepirkums," sacīja "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna. Viņš norādīja, ka šis ir pirmais no "Rail Baltica" pamata trases iepirkumiem, kas izsludināts jaunajā finanšu plānošanas periodā no 2021.–2027.gadam, bet drīz gaidāmi iepirkumi arī Igaunijā un Lietuvā.
Būvdarbi citos trases posmos un būvēs tiks iepirkti atsevišķos iepirkumos, tostarp trases posmiem Rīgas pilsētā (no lidostas "Rīga" pārvada līdz Torņakalna stacijai un no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Aconei), "Rail Baltica" pārrobežu dzelzceļa posmu izbūvei Igaunijas un Lietuvas pierobežā (kopā apmēram 20 kilometru garumā) un topošā Salaspils multimodālā kravu termināļa būvdarbiem.
"Rail Baltica" dzelzceļa trase Latvijā stiepjas aptuveni 260 kilometru garumā, sākoties pie Lietuvas–Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, Rīgu, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" kopējās izmaksas Baltijas valstīs varētu sasniegt 5,8 miljardus eiro.
