Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Līga Rozentāle aģentūrai LETA skaidroja, ka agrīnais brīdinājums nenozīmē krīzi, bet ir priekšsolis, lai varētu novērst potenciālas krīzes situācijas izveidošanos nākotnē.
Rozentāle skaidroja, ka agrīnā brīdinājuma izsludināšana nozīmē uzdevumu "Conexus Baltic Grid" prioritizēt dabasgāzes plūsmas, priekšroku dodot gāzes plūsmai no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa pa Lietuvas–Latvijas starpsavienojumu un gāzes plūsmai pa Lietuvas–Polijas dabasgāzes starpsavienojumu.
Attiecīgi priekšroka gāzes iesūknēšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) tiks dota gāzei, kas nāk no šiem virzieniem, nevis gāzei, kas tiek iesūknēta pa cauruļvadu no Krievijas, skaidroja Rozentāle.
"Conexus Baltic Grid" plāno 15. martā publiskot dabasgāzes pārvades sistēmas jaudas un Inčukalna PGK iesūknēšanas jaudas sadales kārtību, kas lielākajā iespējamajā apjomā nodrošina no Klaipēdas LNG termināļa un Lietuvas–Polijas dabasgāzes starpsavienojuma pārvadītās gāzes iesūknēšanu Inčukalna PGK, kā arī kārtību, kādā sistēmas lietotājiem, kas līdz 9. martam jau rezervējuši Inčukalna PGK jaudu 2022./2023. gada krātuves ciklam, ir iespēja atteikties no rezervētās jaudas.
"Conexus Baltic Grid" veiks koordināciju ar tieši saistītajām dalībvalstīm, lai izpildītu uzdevumu noteikt prioritātes gāzes plūsmām.
KONTEKSTS:
Pērn 90% Latvijā importētās dabasgāzes nāca no Krievijas. Krievijas kara pret Ukrainu dēļ Latvija sākusi meklēt veidus, kā samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas. Ekonomikas ministrija izstrādā dažādus scenārijus gadījumam, ja pret Krieviju vērstās sankcijas skars arī enerģētiku. Piemēram, gāzi būšot iespējams importēt caur Klaipēdas termināli.
Jau uzreiz pēc 24. februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu, valdība ārkārtas sēdē nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Valsts gāzes rezervju papildināšanai "Latvenergo" iepircis apmēram divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras. Noslēgtie līgumi paredz LNG piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.
Ekonomikas ministrija pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".
Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – piecas TWh.
