Kompānijas Mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo “De facto” apliecināja, ka uzņēmuma “Moduls Rīga” kontiem uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi.
Šīs darbības veiktas izmeklēšanā, kas sākta trīs šā gada jūnijā ierosinātu kriminālprocesu ietvaros. Jūlija sākumā teju divu diennakšu garumā notika 87 kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārējās firmas – šobrīd atklāts netiek.
Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro vērtībā. Finanšu policija šo sauc par klasisku shēmu.
„Ir valsts vai pašvaldības pasūtījums, kur startē reālais būvniecības uzņēmums. Tas ar zemāko cenu vinnē šo iepirkumu un veic šo būvniecību nevis ar saviem resursiem, bet nolīgstot apakšuzņēmējus, kuriem jau ir apakšuzņēmēji ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Vai vēl pēc ķēdes uz leju – ar minimālām algām vai vispār nenodarbinātās personas. Un tādā veidā valsts budžetam paliek parādā šī apakšējā firma nesamaksātos nodokļos. Bet pakalpojumu sniedza šis legālais uzņēmums, kas vinnēja iepirkumu,” skaidro Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone 24.jūlijā izteicās, ka noziegumos tiek turētas aizdomās pazīstamas personas. Grupējuma locekļi mīlējuši skaistas mašīnas un lielas mājas.
Lēmumā, ar kuru caur publiskām datu bāzēm bija iespējams iepazīties raidījumam “De facto”, vispazīstamākais starp visiem minētajiem uzņēmumiem ir “Moduls Rīga”. Tas katru gadu saņem būvniecības pasūtījumus no valsts un pašvaldībām vairāku miljonu vērtībā.
„Moduls Rīga” rekonstruējusi “Ziemeļblāzmu”, vairākas Rīgas iestādes un skolas, piegādājusi iekārtas Nacionālajai bibliotēkai. Zīmīgi - izbūvējusi arī elektrotīklus Valsts ieņēmumu dienesta jaunajā ēkā.
Kompānijas valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons pazīstams arī kā politiķiem pietuvināta persona, jo īpaši – bijušajam “Jaunā laika”, tagad partijas “Latvijas attīstībai” līderim Edgaram Jaunupam. Viņi kopā ir basketbola kluba “VEF Rīga” vadībā. “Moduls Rīga” ir šī kluba lielais sponsors. Savukārt vēl pagājušajā gadā Martinsons bija padomes priekšsēdētāja vietnieks ātro kredītu firmā “4finance”. Tās obligācijas 600 000 dolāru vērtībā pieder Rīgas vicemēram Andrim Amerikam ("Gods kalpot Rīgai").
Māris Martinsons “De facto” interviju atteica. Uzņēmuma pārstāve Ieva Šaripo uz jautājumiem atbildēja rakstiski, noliedzot dalību shēmās: „“Moduls Rīga” nav iesaistīts nekādās krāpnieciskās shēmās un neatrodas starp Jūsu minētajiem aizdomās turētajiem uzņēmumiem. “Moduls Rīga” sniedz visu nepieciešamo informāciju tiesībsargājošām iestādēm. Visas publiskajā telpā izskanējušās šīs lietas versijas ir nepareiza faktu interpretācija.”
Šajā lietā Martinsons tika arī īslaicīgi aizturēts. Uzņēmumā atsaucas uz tiesībsargu teikto, ka jebkuru drīkst aizturēt, lai noskaidrotu apstākļus.
Tai pašā laikā “Moduls Rīga” kontiem uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Pirms tam Finanšu policija uzņēmumam mēģināja uzlikt visa veida pārreģistrācijas aizliegumu, tomēr prokurors to atcēla kā kriminālprocesam neatbilstošu lēmumu.
Tomēr šajā lēmumā, kas pieejams publiski, var izlasīt: “pastāv objektīvi pamatota iespējamība tam, ka noziedzīgos nodarījumos iesaistītās personas un citas ar noziedzīgo nodarījumu saistītās personas mēģinās pārreģistrēt “Moduls Rīga” uz citām fiziskām un juridiskām personām, kā arī, iespējams, citu valstu pilsoņiem, tādējādi mēģinot slēpt vai iznīcināt pierādījumus.”
Kopumā kriminālprocesā aizturēja 11 cilvēkus, bet aizdomās turamie ir 14. Apcietinājumā pašlaik atrodas tikai viens cilvēks. Shēmas klienti, reāli strādājošie uzņēmumi savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, norāda Finanšu policijā.
Kopumā izmantots ap 60 fiktīvu firmu.
„Un tas grupējums visu šo savstarpējo komunikāciju organizēja. Tam, kurš vinnēja procedūru, tika iedots saraksts, ar ko jāslēdz līgumi un darījumi par kādiem pakalpojumiem. Un tad arī nākamajam – ar ko jāslēdz līgumi, kam jāpārskaita, kur pavadzīme jāreģistrē,” stāsta Čerņeckis.
Raidījums “De facto” apmeklēja vairākas no kriminālprocesā minētajām firmām to juridiskajā adresē. Piemēram, Starta ielā reģistrēto uzņēmumu “Prionus”, kura gada apgrozījums vēl 2012.gadā bija ap četriem miljoniem latu, adresē atrast nemaz nav tik viegli. Te galvenokārt ir garāžas, un kāds no vietējiem saka – te tāda uzņēmuma nekad nav bijis.
Neilgi pirms VID apturēja “Prionus” darbu, tai par īpašnieku kļuva kāds Baltkrievijas pilsonis. Tāpat kā citai grūti atrodamai, kriminālprocesā minētai kompānijai “Samijss”. Pēdējā iesniegtajā pārskatā tā uzrāda teju divarpus miljonu eiro apgrozījumu.
Savulaik līdzīgas firmas mēdza reģistrēt uz bezpajumtnieku vārda, bet tagad – uz ārvalstnieku. Iespējams tādēļ, ka līdz viņu nopratināšanai tikt ir grūtāk.
Nesekmīgi beidzas mēģinājums juridiskajā adresē sastapt vēl kādu kriminālprocesā iesaistītu uzņēmumu. Pēdējā iesniegtajā gada pārskatā firma “Bronx Style” norāda, ka tās darbības virzieni ir starpniecības pakalpojumi.
Lēmumā par kriminālprocesa sākšanu nosauktas arī firmas “Baltijas Tranzīta kompānija” un “Baltijas Būvkompānija”. Tās meklējamas kā nomnieki lielā biroju ēkā, kur redzama plāksne ar viņu nosaukumu. Durvis slēgtas, un kāds šeit sastapts cilvēks piebilst, ka bezcerīgi meklēt to, ko nav atradusi Finanšu policija. Arī sazvanīt viņus nevar. Šo firmu apgrozījums gadā bijis tuvu četriem miljoniem eiro. Vēl lielāks apgrozījums bijis firmai “Būve Stils”, kas atrodas vienā adresē ar “Moduls Rīga”.
Visu minēto uzņēmumu un vēl daudzu citu nosaukumi figurē iepriekš minētajā, apjomīgajā izmeklēšanā par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tiesa gan, nodokļu nemaksāšanā un naudas atmazgāšanā apsūdzētie līdz šim nav bargi tiesāti. Lielākoties tie ir naudas sods vai nosacīta notiesāšana. Bet cietumā ielikts vien retais.
Pēc trīs gadu ilga procesa Valmieras rajona tiesa pagājušajā nedēļā attaisnojusi arī bijušos “Latvijas Energoceltnieka” vadības pārstāvjus – Andri Asari-Asarovski, Pēteri Dzirkalu un Didzi Vītolu, kuri bija apsūdzēti nodokļu nemaksāšanā un naudas atmazgāšanā, par ko ziņoja arī raidījums “De facto”. Pilns sprieduma teksts būs pieejams tikai 24.novembrī, tādēļ pagaidām nav zināma tiesas motivācija attaisnojošam spriedumam. Tad būs zināms, vai prokuratūra pārsūdzēs spriedumu.
