Aristīda Briāna ielā 13 ir bijusī Vieglās rūpniecības tehnikuma ēka, kuru paredzēts pielāgot Rīgas Amatniecības un mākslas vidusskolas, kā arī Mākslas akadēmijas sešu izglītības programmu vajadzībām.
Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics pastāstīja, ka pirmais iepirkums "Riga Makerspace" izveidei beidzās nesekmīgi, jo četri būvnieki ir atteikušies no ieceres īstenošanas strauji augošo būvniecības izmaksu dēļ. Ir izsludināts jauns iepirkumu konkurss.
"Mēs skatāmies cerīgi nākotnē, jo šis lielais cenu kāpums būvniecības materiāliem ir bijis. Mēs pat redzam, ka noteiktās materiālu grupās ir cenu stabilizācija vai pat cenu kritums. Līdz ar to mēs prognozējam, ka būs aktīvs interesentu skaits no būvnieku puses, kas piedalīsies šajā iepirkumā. Budžets, kas bija šim projektam, ir 6,36 miljoni eiro bez PVN. Attiecīgi jaunajā iepirkumā mēs skatīsimies, kāda ir esošā situācija, cik konkurētspējīgas cenas piedāvās būvnieki.
Šajā esošajā iepirkumā mēs arī plānojam kādus izslēdzamos apjomus;
ja gadījumā piedāvājuma summa par saimnieciski izdevīgāko projekta realizāciju būs dārgāka, tad, iespējams, kādus no projekta risinājumiem mēs izslēgsim, lai iekļautos budžetā un realizētu projektu laikā – līdz 2023. gada beigām," klāstīja VNĪ vadītājs.
Viņš atklāja, ka šis nav vienīgais projekts, no kura būvnieki atteikušies. Jauns iepirkums izsludināts arī par Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma būvniecību.
"Faktiski no pieciem iepirkuma projektiem, ko VNĪ izsludināja pavasarī, šajos divos projektos būvnieki, kas pieteicās ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, atteicās. Pamatojums ir straujais cenu kāpums, ko negaidīja ne pasūtītājs, ne būvnieks. Atlikušajos trīs projektos no pieciem izsludinātajiem mums ir noslēgti būvniecības līgumi," norādīja Griškevics.
Būvniecības uzņēmums "Selva būve", kas no "Riga Makerspace" projekta īstenošanas atteicās, skaidroja, ka iemesls bija ne vien būvniecības cenu pieaugums, bet arī darbaroku trūkums. "Selva būve" tāmētājs Alvis Auga pastāstīja, ka
pirms uzņēmums pieņēma lēmumu atteikties no šī projekta, tas prognozēja cenu kāpumu 15–20% robežās.
"Protams, ka galvenais bija nepastāvīgā situācija būvniecības tirgū – gan straujais materiālu cenu pieaugums, gar arī materiālu piegādes termiņu kavēšanās, kas būtiski apgrūtināja plānošanas procesu. Protams, arī lielais būvniecības projektu daudzums Latvijā, līdz ar to darbaspēku ir un bija grūti dabūt," norādīja Auga.
"Selva būve" piedalīsies arī no jauna izsludinātajā iepirkumā par "Riga Makerspace" būvniecību.
Liels projektu pasūtītājs ir arī Rīgas dome. Tā Īpašuma departamentā Latvijas Radio noskaidroja, ka tam lielu bažu par uzsākto projektu īstenošanu nav. Tomēr cenu kāpums rada finansiālu slogu. Pirms iepirkuma izsludināšanas tiek veikta būvizmaksu aktualizācija, un 2021. gada laikā pieredzētais cenu kāpums būvniecības nozarē gan materiālu, gan būvizstrādājumu, gan algu ziņā šobrīd "spiež" vai nu meklēt papildu finansējumu, vai arī samazināt projektā veicamo darbu apjomus.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons prognozēja, ka līdz gada beigām vēl varētu būt kādi projekti, no kuriem būvnieki izmaksu pieauguma dēļ atteiksies. Viņaprāt, ir īstais brīdis atkal aktualizēt jautājumu par cenu indeksācijas mehānismu līgumos. Sarunas par to bija "karstas" 2008. gada finanšu krīzē, bet pēc tam noplaka.
"Mēs esam vairākkārtīgi aicinājuši gan Ekonomikas ministriju, gan Finanšu ministriju, gan vēl citas institūcijas sēsties pie galda un definēt šo cenu indeksācijas modeli. Šāds regulējums strādā Skandināvijas valstīs. Tāds ir arī Dānijā, Vācijā.
Tātad tiem projektiem, kuri ir vairāk nekā 12 mēnešus gari no būvniecības viedokļa. Tiem šie riski joprojām saglabāsies.
Tāpēc ir vēlams izstrādāt šādu saprotamu modeli un to piedāvāt publiskajiem pasūtītājiem, un izmantot to gan savos tenderos, gan plānotajos līgumos ar skatu uz nākotni, jo mēs nezinām, kas nākošgad atkal būs ar būvmateriālu cenām," stāstīja Miķelsons.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība iesniegusi Ekonomikas ministrijā idejas piedāvājumu, kā šis modelis varētu izskatīties. Tas ir vērienīgs projekts, un Miķelsons pieļauj, ka paies vairāki mēneši, kamēr ministrijā izpētīs, kā regulējumu veidot un kā to piemērot.
