Pieturvietu projekts
Augstākas, ērtākas un arī drošākas – tādas būs pasažieru jaunās platformas, ko "Latvijas dzelzceļš" apņēmies izveidot līdz nākamā gada beigām. Iecerēts, ka pārveidos vairāk nekā 40 pieturvietu, kurās piestāj elektrovilcieni. Papildus tam plānots uzbūvēt četras jaunas pieturas – divas virzienā uz Bolderāju, bet divas līnijā Rīga–Skulte.
Koncernā informēja, ka peroni būs pielāgoti jauniem pasažieru vilcieniem, kas sāks kursēt jau šogad. Lai gan būvniecību plāno sākt šovasar,
"Latvijas dzelzceļš" ir pārliecināts, ka celtniecības materiālu ievērojamais cenu kāpums 44 miljonu vērto projektu neietekmēs.
Koncerna pārstāve Agnese Līcīte norādīja: "Ņemot vērā, ka līgumi tika noslēgti pagājušajā gadā, spēkā ir izmaksas, kas tika norādītas iepirkuma piedāvājumā. Un arī būvnieki ir apliecinājuši, ka izmaksu sadārdzinājums nav sagaidāms. Šis ir Eiropas Savienības projekts, un finansējums jau ir piešķirts noteiktajā apmērā, un nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Tās varētu būt tikai kādas nelielas korekcijas."
"Rail Baltica" var sadārdzināties
Savukārt karš Ukrainā var ietekmēt Baltijas lielāko infrastruktūras projektu – "Rail Baltica". Lai gan darbi rit, kā paredzēts, celtniecības materiālu cenu kāpums un to pieejamība var sadārdzināt teju sešu miljardu vērto projektu, kas sākotnēji bija prognozēts 3,7 miljardu eiro vērts.
Eiropas dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems pauda: "Īstermiņā sekas mūsu būvobjektos mēs vēl nejūtam. Mēs bijām veikuši gana labus plānošanas mājasdarbus, lai darbi varētu noritēt atbilstoši plānotajam. Ilgtermiņā, protams, mēs nebūsim imūni pret lielākiem ģeopolitiskajiem notikumiem, un Krievijas iebrukums Ukrainā tiešām ir pamatīgi sašūpojis materiālu piegādes ķēdes."
Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem.
Par spīti Ukrainas krīzei uzņēmums pieļauj darba tempu pat paaugstināt.
"Protams, apstākļi, kādi pēdējos trijos gados valdījuši, – gan pandēmija, gan tagad arī karš ar tā iespēju attīstīties tālāk un ieilgt, ir atstājuši ietekmi uz būvniecības tirgu. Līdz ar to izmaksas būvniecībai, kādas tās ir 2022., 2023. vai 2025. gadā, visticamāk, nebūs tādas pašas, kādas tās tika aplēstas 2017. gadā. Un ir iespējas, ka tās varētu arī pieaugt," skaidroja Jaunzems.
Liepājas cietuma būvniecība
Karš Ukrainā var ietekmēt arī kādu citu valstij nozīmīgu projektu – teju 150 miljonu vērto Liepājas cietumu. Sarunas par tā būvniecību norit jau gadiem ilgi, taču līdz šim projekts bija vairākkārt apturēts. Lai izveidotu drošībai nozīmīgu infrastruktūras objektu, tagad notiek jaunas sarunas, kurās piedalās divi uzņēmumi – akciju sabiedrība "UPB" un SIA "Citrus Solutions". Abi uzņēmumi no komentāriem atteicās, vien norādīja, ka par spīti tagadējiem apstākļiem konkursā turpina piedalīties. Projektu īsteno "Tiesu namu aģentūra", kuras valdes locekle Santa Sausiņa teica: "Neatkarīgi no tagadējiem apstākļiem aģentūrā paredz, ka cietums būs gatavs pēc trim gadiem."
Ekonomikas ministrija: Karš Ukrainā satricināja būvniecības nozari
Ekonomikas ministrijā situāciju Latvijas būvniecības nozarē raksturo kā turbulentu. Vēl februārī jaunā celtniecības sezona izskatījās cerīga, taču karš Ukrainā nozari satricināja, Latvijas Radio atzina Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Olga Feldmane norādīja: "Materiālu piegādes pārtraukumi joprojām turpinās, un arī atsevišķām būvizstrādājumu pozīcijām ir novērojams diezgan liels iztrūkums, kas ir saistīts ar diezgan apjomīgu būvizstrādājumu importu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Protams, ir pozīcijas, ko var aizvietot ar citās valstīs ražotiem [materiāliem]; tur, kur imports nav bijis ļoti izteikts un liels. Bet ir pozīcijas, kur importa apjoms ir bijis diezgan liels, un tas ir metāls vai tērauda izstrādājumi. Ja mums ir sava betona ražošana, mēs nešaubāmies, ka var nosegt iztrūkumu, bet attiecībā uz metālu vai bitumenu, vai vēl citām atsevišķām pozīcijām – jāgaida, kamēr tirgus pielāgosies."
Latvijas Radio: Kā pašvaldībām un arī valsts uzņēmumiem atrisināt problēmas ar projektu realizēšanu?
Šī brīža situācija atbilst publisko iepirkumu likumos definētajam gadījumam, kas ļauj veikt būtiskus grozījumus iepriekš noslēgtajos līgumos.
Proti, šobrīd mēs aicinām pasūtītājus ļoti rūpīgi skatīties būvdarbu veicēju sniegtajā informācijā un meklēt risinājumus, jo esošā situācija nav tāda, ko būvdarbu veicēji varētu paši viegli pārvarēt.
Šobrīd ir nepieciešama rīcība no abām pusēm. Šī rīcība varētu izpausties gan kā esošo līgumu pagarināšana, gan kā līgumcenas pārskatīšana. Ja būvdarbu veicējiem rodas pārmērīgi zaudējumi, tad viņš vai nu pats atkāpsies no līguma, saprotot, ka viņš šīs līgumsaistības nevar izpildīt, vai nu viņš mēģinās ekonomēt uz kvalitāti, uz nenorēķināšanos ar valsti. [Tādējādi] radīsies jauni nodokļu parādi. Šādu situāciju nevajadzētu pieļaut.
Kas valsts līmenī notiek, lai atbalstītu iesāktos būvprojektus?
Mēs nevaram palīdzēt tiešā veidā ar iespēju importēt tēraudu no citām valstīm, bet mēs uzrunājām Finanšu ministriju, lai saprastu, vai ir iespējams pagarināt [Eiropas] struktūrfondu programmu īstenošanu. Skaidrs, ka, šobrīd pagarinot termiņus vai atliekot kādu projektu īstenošanu, ir risks, ka vairs neierakstīsies termiņos šis projekts, kurš ir jāpabeidz līdz 2023. gada beigām. Paredzam jau šobrīd indeksāciju Ministru kabineta noteikumu projektā par tipveida noteikumiem būvdarbu līgumos, lai nākotnē mēs izvairītos no līdzīgām problēmām un lai līgumos uzreiz būtu paredzēts mehānisms [par to], kā puses rīkojas pie šādiem neparedzētiem apstākļiem un pie šādiem satricinājumiem.
