Dienas ziņas

Uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» nākotne neskaidra

Dienas ziņas

Uzlabo skolēnu zināšanas matemātikā

Izmaiņas maksājumos negatīvi ietekmē zemniekus

Izmaiņas maksājumos negatīvi ietekmē Viļakas zemniekus

Latgales lauksaimniekus satrauc veiktās izmaiņas mazāk labvēlīgo apvidu teritoriju maksājumu sistēmā. Līdz šim maksājumi tika piešķirti, balstoties uz apstrādāto zemju auglības rādītājiem, bet tagad noteicošais faktors būs klimatiskie apstākļi. Zemnieki šo situāciju uzskata par absurdu. Diskusijās ar Zemkopības ministriju panākts daļējs kompromiss, tomēr notiekošajos procesos jaušama reģionālās politikas neievērošana.

Galvenā tautsaimniecības nozare Viļakas novadā ir lauksaimniecība, kurā izmantojamās zemes sastāda 34% no novada teritorijas. Turklāt 58% no reģistrētajām uzņēmējdarbības formām ir zemnieku saimniecības. Augsne gan nav no auglīgākajām, tādēļ mazāk labvēlīgo apvidu teritorijas maksājumos kā trešās kategorijas platības līdz šim saņēma lielāku atbalstu – ap 60 eiro par hektāru. Šogad sistēma mainīta- turpmāk maksājumi tiks veikti, vadoties no klimatiskajiem apstākļiem – vidējās gaisa temperatūras.

Viļakas novada lauku attīstības konsultante Anita Kokareviča norāda, ka zeme neatkarīgi no laika apstākļiem paliks, kāda bijusi.

Vairāku mēnešu ilgās pārrunās ar Zemkopības ministriju panākti uzlabojumi-piešķirtie maksājumi būs mazāki vien par aptuveni 10 eiro uz hektāru. Tomēr saimniecībām, kuru platības mērāmas simtos un tūkstošos hektāru, arī šī summa ir būtiska.

Lai gūtu labu ražu mazāk auglīgā augsnē, nepieciešama vairākkārtēja mēslošana, kas rada papildu izdevumus, kā arī, piemēram, trīs gadu griezumā par neizmaksātās naudas daudzumu varētu iegādāties lauksaimniecības iekārtas. „Lielāks atbalsts būs tiem zemniekiem, kas dzīvo tālāk no produktu realizācijas centriem un kuriem ir lielākas grūtības, tostarp, infrastruktūrā. Tāpēc nepieciešama lielāka diferenciācija,” skaidro agronome un lauksaimniece Regīna Brokāne.

Savukārt Viļakas novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzskata, ka patlaban nav ievērota reģionālā politika. „Galvenā osta, ko mēs izmantojam, ir Rīgas osta. Visi minerālmēsli, kas ir atvesti no Eiropas valstīm, nāk caur Rīgas ostu. Taču viena tonna minerālmēslu Viļakas novadā maksā vismaz par 10 eiro vairāk un viena tonna graudu, kas tiek aizvesta maksā par 10 eiro lētāk, ja paskatās transporta izmaksas,” klāsta Maksimovs.

Sarunas ar ministriju tiks turpinātas, lai rastu kompromisu vai atjaunotu iepriekšējo sistēmu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt