Tas arī izpelnījies Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību kā viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē aizvadītajā gadā.
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norādīja: "Darba uzdevums koncentrējās divās lielās daļās. Saprast, kā pasaule risina pandēmijas krīzi, un iegūt pasaules pieredzi. Otra daļa – kā Latvija risina krīzi un kā nodrošina noturību pēc krīzes."
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Baiba Rivža norādīja: "Šeit ir scenāriji, kā rīkoties, ja ir recesija. Kā rīkoties, ja ir dziļa recesija. Kā rīkoties, ja ir krīze, un ko darīt, ja ir dziļa krīze. Ko darīt, lai notiktu – neskatoties uz visiem šiem iespējamiem cikliem – atveseļošanās process."
Pētījums tapis deviņu mēnešu laikā. Trīs mēnešos tapusi arī grāmata, kas sniedz padziļinātu ekspertīzi un prognozes par Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Inna Šteinbuka skaidroja: "Pētījumā bija iesaistīti gan ekonomisti, gan juristi, gan sociologi, gan politologi. Mēs no visādiem redzeslokiem izskatījām kovida ietekmi un receptes, kā atveseļoties. Man šķiet, ka šāda pieeja dod pētījumam unikalitāti."
"Komanda, kas strādāja, ir starpinstitucionāla. Ir četras Latvijas vadošās zinātņu universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmija. Šeit strādāja astoņdesmit pētnieki no dažādām nozarēm," sacīja Rivža.
Lielais ekspertu loks sekmējis, ka pētījums tapis tik īsā laika periodā. Secinājumu un rekomendāciju ir daudz.
Eksperti cer, ka šī grāmata politiķiem palīdzēs pieņemt lēmumus, kas balstīti datos un pētījumos.
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš uzsvēra: "Nav vienas tādas nozares, kas mums būtu jāatbalsta. Secinājumi ir, ka jāatbalsta gandrīz visas nozares, bet tikai tie uzņēmumi, kuri būs spējīgi būt konkurētspējīgi pēckrīzes apstākļos un krīzes apstākļos."
Pētījumā analizēts arī valsts pārvaldes darbs. Tāpat secināts – ja netiks ieguldīti līdzekļi digitalizācijā, kļūsim mazāk konkurētspējīgi globālā mērogā, to visu pierādot ar konkrētiem faktiem.
"Šī grāmata ir domāta gan praktiķiem, gan politiķiem. Liels prieks, ka šeit ir piedalījies [Valdis] Dombrovska kungs, ievadvārdus ir rakstījis prezidenta kungs [Egils Levits]. Politiķi bija grāmatas atvēršanā, kas arī priecē," teica LLU profesore Rivža.
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Bērziņš piebilda: "Man ir liels prieks, ka Ministru prezidents [Krišjānis] Kariņa kungs personiski palūdza šo grāmatu, kas viņam arī tika nodota. Ļoti ceram, ka tā tiks izmantota lēmumu pieņemšanai par valsts ekonomikas nākotni."
Pētījuma autori savu darbu sauc par rokasgrāmatu, kā sakārtot valsts ekonomiku, prognozējot ekonomikas "slimību" turpmāko gaitu un meklējot spēcīgākās zāles ekonomikas ātrākai atveseļošanai.
