ĪSUMĀ:
- Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2021. gadā pieauga par 22,5%.
- Par 28,8% pieauga izdevumi slimības pabalstam.
- Pieauga atbalsts ģimenēm ar bērniem.
- Izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 30,9%.
- 2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76,3 tūkstoši personu.
- Izdevumi GMI pabalstam pieauga par 82,5%.
- Latvijas pabalstu un pensiju izdevumi procentos no IKP 2021. gadā lielākie starp Baltijas valstīm.
Lielākais izdevumu pieaugums bija slimības un veselības aprūpei – par 37,9%, ģimeņu un bērnu atbalstam – par 37,2%, atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā – par 30,9% un mājoklim – par 29,7%.
Par 28,8% pieauga izdevumi slimības pabalstam
Izdevumi veselības aprūpei 2021. gadā pieauga par 37,9%, tai skaitā izdevumi ambulatorajai veselības aprūpei pērn pieauga par 53,9%, sasniedzot 694,8 miljoniem eiro. Izdevumi slimības pabalstam pieauga par 28,8%, sasniedzot 312,5 miljonus eiro, ko ietekmēja izmaiņas pabalsta piešķiršanas nosacījumos ar Covid‑19 saslimušajiem un tiem, kuriem noteikta karantīna.
Pieauga atbalsts ģimenēm ar bērniem
Otrs lielākais izdevumu pieaugums par 37,2% bija ģimeņu un bērnu atbalstam. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi personīgo finanšu jomā ģimenēs ar bērniem, 2021. gadā valsts izmaksāja vienreizēju atbalsta maksājumu – 500 eiro par katru bērnu– vienam no vecākiem vai personai, kura bērnu audzina. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem bērnu skaits, par kuriem tika izmaksāts atbalsts, bija 375,9 tūkstošiem bērnu, un tie ir 187,9 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem.
Izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 30,9%
Pērn izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par 30,9% un sasniedza 92,5 miljonus eiro, tajā skaitā,15,4 miljonus eiro tika izmaksāti par 2019. gada 1. janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā (2020. gadā – 12,4 miljonus eiro).
2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76,3 tūkstoši personu
Lai novērstu iespējamos riskus, kas saistīti ar darba vietu samazinājumu vai piespiedu dīkstāvi, darba devēji piespiedu dīkstāves periodā 2021. gadā varēja pieteikties uz valsts līdzmaksājumu nodarbināto darba samaksas kompensēšanai jeb dīkstāves pabalstu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76,3 tūkstoši personu, un pabalsta izdevumi sasniedza 135,9 miljonus eiro.
Izdevumi GMI pabalstam pieauga par 82,5%
Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai pieauga par 25,1% un sasniedza 40,1 miljonu eiro. 2021. gadā līdz ar garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) sliekšņa paaugstināšanu un pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu izdevumi GMI pabalstam pieauga par 82,5% un sasniedza 9,5 miljonus eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka GMI saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 8,6 tūkst. personām (no 16,5 tūkstošiem līdz 25,1 tūkstotim).
Latvijas pabalstu un pensiju izdevumi procentos no IKP 2021. gadā lielākie starp Baltijas valstīm
Sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 19,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā (17,4%). Salīdzinot 2021. gada pabalstu un pensiju izdevumus no IKP starp Baltijas valstīm ar 2020. gadu, Latvijā tie pieauga par 1,8 procentpunktiem (no 17,1% 2020. gadā līdz 18,9% 2021. gadā), savukārt Lietuvā samazinājās par 1,6 procentpunktiem (no 19,2% 2020. gadā līdz 17,6% 2021. gadā) un Igaunijā saruka par 2,1 procentpunktu (no 18,9% 2020. gadā līdz 16,8% 2021. gadā).
CSP Sociālās statistikas departamenta eksperts Kārlis Smudzis norādīja: “Salīdzinot sociālās aizsardzības rādītājus ar iekšzemes kopproduktu, šie izdevumi sasniedz 19%, un saskaņā ar “Eurostat” apkopoto informāciju par pabalstiem un pensijām, neieskaitot administratīvos izdevumus un citus izdevumus, šie izdevumi veido lielāko procentu starp Baltijas valstīm. Lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz ģimenēm ar bērniem, tika piešķirts vienreizējs maksājums – 500 eiro, un šo pabalstu saņēma praktiski visi bērni Latvijā. Un izdevumu pieaugums arī veicināja šo atbalsta pieaugumu 2021. gadā.”
Cēlonis šādam tēriņu pieaugumam bijusi kovida krīze, – daudzi cilvēki saslima vai ierobežojumu dēļ nevarēja strādāt, un valstij bija viņiem jāpalīdz. Tieši slimības un veselības aprūpei, ģimeņu ar bērniem atbalstam pieaugums bijis vislielākais.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norādīja: “Mēs neesam ļoti detalizēti analizējuši, kādus pasākumus organizēja Lietuva un Igaunija, taču ir skaidrs, ka, piemēram, tāds atbalsts kā 500 eiro ģimenēm ar bērniem un 200 eiro personām pensijas vecumā – šādi pasākumi nebija. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai ir augstāki šie izdevumi.”
Piemēram, 500 eiro pabalstos par bērnu iztērēti gandrīz 188 miljoni eiro.
Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Anna Broka norādīja – dati liecina, ka cilvēku skaits, kuri nonāca grūtībās, acīmredzami bija liels. Tāpat secināms, ka atbalsta sistēma bija ļaudīm pieejama.
Broka skaidroja: |Tas vienkārši norāda uz to, ka bija vajadzība pēc šī te atbalsta šajā konkrētajā periodā. Un tas nozīmē, ka Igaunijā šajā gadījumā varbūt bija cita situācija, varbūt bez darba cilvēki nepalika tik lielā apjomā. Varbūt cilvēki nesaslima tik smagi, ka viņiem bija ilgstoši jāatrodas uz slimības lapas.”
Broka piebilda, ka, esot sagaidāms, līdzīgas tendences būs saskatāmas arī šogad, ņemot vērā valsts atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Uz šīs krīzes rēķina izdevumi atkal pieaugs.
Kopumā gan Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai ārpus dažādām krīzēm ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā.
“Pat pie šiem apstākļiem, kad mums šķiet, ka esam bijuši ļoti dāsni, – atcerēsimies, ka tas kopējā Eiropas saimē nenozīmē, ka mūsu dāsnums ir salīdzināms ar Skandināvijas, Vācijas vai citām sistēmām,” atzīmēja Broka.
To pašu akcentēja arī Labklājības ministrijā.
Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004. gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.
