Grāmatu izdevējiem jau kopš aizvadītās vasaras ne mazums izaicinājumu radījis papīra deficīts un straujais papīra cenas kāpums.
“Latvijā grāmatas izdošanas cenu lēciens ir bijis salīdzinoši ne tik straujš, bet šobrīd mēs to tiešām redzam. Es pārrēķinu šobrīd izmaksas dažiem projektiem, kam tās tika lēstas rudenī, un tagad šis sadārdzinājums ir ap 20–25%. Un tipogrāfijas, kuras cieši seko līdzi situācijai Eiropā, arī brīdina izdevējus, ka šis papīra cenu kāpums vēl kādu laiku varētu turpināties,” pastāstīja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Jāņa Rozes” apgāda vadītāja Renāte Punka.
Vienlaikus līdz ar kopējo pārtikas preču cenu pieaugumu paredzams, ka kritīsies arī pieprasījums pēc grāmatām kā prioritārām precēm. Punka gan norādīja, ka gada pirmajos mēnešos grāmatu pārdošanas apjomi būtiski nav kritušies.
“Cenu kāpumu daļēji izlīdzina no šī gada janvāra pazeminātā PVN likme grāmatām no 12% uz 5%. Tā kā daļa pircēju, es domāju, tik skarbi šo cenu sadārdzinājumu neizjūt, bet nevienam nav arī noslēpums, ka grāmatu cenas ietekmē arī transporta izmaksu kāpums globālā līmenī. Kā arī diemžēl Eiropā mēs esam viena no valstīm, kur lielāko daļu no sava patēriņa groza iedzīvotāji tērē ikdienas vajadzībām un visam citam paliek pāri mazāk, un tas, protams, ir skumji,” sacīja Punka.
Runājot par lētākām papīra alternatīvām kā elektroniskās grāmatas, gan izdevēji, gan Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze norāda, ka Latvijā pieprasījums pēc tām patlaban ir zems. Arī autori uz to vairāk raugās kā uz piedevu drukātajām grāmatām, kas līdz šim dod galvenos ienākumus. Tāpat Jundze vērtēja, ka
prognozējamais grāmatu pieprasījuma kritums īpaši varētu ietekmēt jauno rakstnieku paaudzi.
Izdevniecības “Liels un mazs” direktore Alīse Nīgale arī sacīja, ka pagaidām nav vērojams pārdošanas apjomu kritums, taču tādu sagaida rudenī.
“Un tur ir daudzi posmi, kas to ietekmē, kā arī mēs redzam kopējo pārtikas cenu kāpumu, un prognozes liecina, ka tas būs vēl straujāks rudenī. Tajā brīdī arī mēs būtiski izjutīsim to, vai cilvēki var atļauties grāmatas. Es domāju – tajā brīdī primārais būtu nodrošināt papildu grāmatu iepirkumu bibliotēkām. Tas būs ceļš, kā cilvēku pirktspējas samazinājumu var kompensēt valsts, nodrošinot grāmatu pieejamību un atbalstot izdošanas nozari,” norādīja Nīgale.
Viņa arī lēsa, ka papīra cena palielinājusies par aptuveni 60% deviņu mēnešu laikā un kāpumu radījusi gan energoresursu cenu celšanās, gan papīra deficīts. Turklāt līdz ar karu Ukrainā šobrīd papīra ražotājiem un poligrāfiem ir papildus jāizvērtē, vai visi materiāli nāk no sankcijām nepakļautiem piegādātājiem.
