IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Iespējams, jau tuvākajās dienās noslēgsies elektrovilcienu nomas iepirkums un būs zināms, kādos pasažieru vilcienos Latvijā varēs ceļot nākamos 30 gadus, jo Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļāva akciju sabiedrībai „Pasažieru vilciens” turpināt konkursu un slēgt līgumu.  

Birojs secināja, ka sūdzības par elektrovilcienu nomas konkursu nav pamatotas, tāpēc „Pasažieru vilciens” ir tiesīgs turpināt konkursu un slēgt līgumu. Tādējādi birojs kliedēja bažas par iespēju, ka arī šoreiz Latvijas iecere tikt pie jauniem vilcieniem varētu tikt apdraudēta.

"Iepirkumu uzraudzības biroja izveidotā iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot CAF un Daugavpils Lokomotīvju Remonta rūpnīca iesniegtos iesniegumus, par akciju sabiedrības Pasažieru Vilciena rīkotā konkursa par elektrovilcienu vienību nomu nolikumā ietvertajām prasībām, nolēma atļaut Pasažieru Vilcienam turpināt iepirkuma procedūru un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības. Attiecīgi Pasažieru Vilciens, pieņemot lēmumu par konkursa rezultātiem, gadījumā, ja rezultāti netiks apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā, varēs slēgt iepirkuma līgumu ar noteikto uzvarētāju," skaidroja IUB juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga. 

Sūdzību iesniedzēji, Spānijas uzņēmums CAF un „Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”,  galvenokārt iebilda pret atsevišķiem nosacījumiem, kas izvirzīti pretendentu kvalifikācijai un piegādājamo vilcienu tehniskajiem parametriem, kā arī pret grozījumiem nolikumā, kas izdarīti iepirkuma laikā. Tomēr neviena no sūdzībām nav uzskatīta par pamatotām.

Iespējams, konkursa uzvarētājs varētu tapt zināms jau tuvākajā laikā, ļauj secināt Satiksmes ministrijas pārstāvja Aivja Freidenfelda teiktais.  

„Es šobrīd to precīzi nevaru pateikt, bet, acīmredzot tas ir šīs nedēļas laikā. Ar nepacietību šo informāciju gaida ari Satiksmes ministrija, un vēlamies piebilst, ka ministrija nav tieša šī iepirkuma konkursa organizētāja, bet visas šīs iepirkuma procedūras nodrošina akciju sabiedrības „Pasažieru vilciens” valde. Un vēlreiz gribam arī uzsvērt, ka tai ir arī pilnīga atbildība par iepirkuma procesa korektu un tiesisku norisi,” pauda Freidenfelds.  

Iespējamie vilcienu piegādātāji ir divi - Šveices uzņēmums „Stadler” un Dienvidkorejas uzņēmums „Hyundai”, kuru piedāvātās cenas atšķiras par 30%.

„Hyundai” publiski uzsver, ka tā piedāvātā cena ir krietni izdevīgāka, savukārt „Stadler” pārstāvis Csaba Kišs sarunā ar Latvijas Radio pauda bažas par to, ka konkurentu cena ir nepamatoti zema.

„Ja iepirkumā starp pretendentu piedāvājumiem pastāv 30 procentu atšķirība, tur ir jābūt iemesliem. Šajā gadījumā vienai no cenām ir jābūt neīstai - vai nu vienai no tām nereālistiski zemai, vai arī otrai - nepamatoti augstai. Mēs tikai varam uzsvērt, ka mēs veicām izmaksu aprēķinu, balstoties uz reālistiskām projektēšanas, ražošanas un finansēšanas izmaksām. Tāpēc uzskatām, ka mūsu piedāvājums „Pasažieru vilcienam” ir konkurētspējīgs, un atbilst tirgus cenām,” sacīja Kišs.

Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums ļauj secināt, ka lēmuma pieņemšanā nozīmīgu lomu spēlēs tādi kritēriji kā cena, uzturēšanas izmaksas un piegādes termiņš, kā arī sēdvietu skaits vilcienos, enerģijas patēriņš, vilcienu paātrinājums, funkcionalitāte un ērtums, un zemās grīdas īpatsvars pasažieru salonos.  

"Pasažieru vilciena" iepirkums paredz elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Uzņēmums par labāko variantu jauno vilcienu pasūtīšanai izvēlējies nomu uz 15 gadiem ar nomas termiņa beigās atlikušo vērtību 20% apmērā no vilcienu vērtības, pēc nomas termiņa tos atpērkot, kā arī veicot kapitālo remontu un ekspluatējot vēl 15 gadus. Kā optimālo elektrovilcienu skaitu kompānija iepriekš nosaukusi 32.

Viens no iemesliem, kāpēc elektrovilcienu modernizācija bija nepieciešama, ir saistīta ar Latvijas plāniem paplašināt un pārveidot esošo elektrificēto dzelzceļu sistēmu - esošie vilcieni ar  modernizēto tīklu strādāt nespētu. Tomēr uz pašu apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu nedrošības ēnu šobrīd met Eiropas Savienības un Krievijas iespējamās savstarpējās sankcijas, jo projekts lielā mērā balstījās uz pieņēmumu, ka caur Latviju sliežu ceļus joprojām noslogos tieši Krievijas kravas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti