Vasaras sākumā izveidotā populistu valdība nākamā gada budžetā ieplānojusi krietni lielāku deficītu, nekā bija iepriekš – 2,4%. Tajā ir sociālie pabalsti nabadzīgajiem un bezdarbniekiem, nodokļu samazinājumi, bet nav reformu. Brisele tam pateikusi skaidru nē, pirmo reizi vēsturē atmetusi budžetu atpakaļ. Itālijas budžeta atmetējs Valdis Dombrovskis jau virtuālajā vidē saņēmis ne mazums dusmīgu izteikumu.
"Tas fakts, ka Itālijas valdība pašreiz ir izvēlējusies budžeta deficītu nevis turpināt samazināt, bet būtiski palielināt – ir izraisījis negatīvu tirgus reakciju," pauda Dombrovskis. Reitingu aģentūra ''Moody's'' tikko pazeminājusi Itālijas valsts parādzīmju reitingu – tagad tas ir tikai mazliet virs “junk”, ar ko apzīmē ļoti riskantus vērtspapīrus. Turklāt kopš maija aizdevumi uzņēmējiem un mājsaimniecībām kļūst arvien dārgāki.
Tāpēc Itālijas valdības cerības uz ekonomisko izaugsmi kā attaisnojumu budžeta deficītam var arī nepiepildīties. Ekonomika var palēnināties un budžeta deficīts turpināt pieaugt. Tad aizņemšanās kļūtu pārāk dārga un Itālijai sāktu trūkt naudas, ko izmaksāt pensijās un algās sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Nespējot segt esošās parādsaistības, Itālija būtu spiesta defoltēt. Itālijā ir politiķi, kas vēlētos redzēt Itālijas izstāšanos no eirozonas un atgriešanos pie liras, bet tā nav Itālijas valdības oficiālā nostāja.
"Itālijas ekonomikas struktūra kopumā ir noturīgāka – līdz ar to mēs neprognozējam kaut kādu pēkšņu situāciju, kad Itālijai nebūtu pieejams tirgus finansējum, bet pats fakts, ka Itālija jau tagad ir viena no lēnāk augošajām Eiropas ekonomikām un, iespējams, šada politika Itālijas izaugsmi vēl vairāk piebremzēs – tas jau vien var negatīvi ietekmēt arī citu eirozonas valstu ekonomikas," teica Dombrovskis.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi jau paziņojis, ka Centrālā banka neplāno uzpirkt Itālijas vērtspapīrus vai kā īpaši glābt Itālijas bankas, ja vien Itālija nepieprasīs finansiālās glābšanas programmu tāpat kā Grieķija.
Ja Itālija nonāk līdz krīzei – tad tas būtu milzīgs trieciens visai eirozonai. Pašā Itālijā sociālie nemieri un ekonomiskā krīzes, iespējams liktu sabiedrībai vēlēties stingru līderi. Un galēji labējo vadītājs, tagad vicepremjers Mario Salvīni, šķiet, emocionāli gatavs uzņemties līdera lomu.
Itālijas valdības nepieradinātā budžeta politika ir arī viens no iemesliem, kāpēc Baltija un Ziemeļvalstis iebilst pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona ideju virzīties uz kopīgu eirozonas budžetu. Ziemeļnieki jeb tā iesauktā Hanzas līga uzskata – kamēr nav veida, kā savaldīt nepaklausīgos, likt naudu kopējā makā ir pārāk riskanti.
