Maz ticams, ka šādu palīdzību saviem iedzīvotājiem varētu sniegt kāda no Eiropas Savienības valstīm. Iemesls gaužām vienkāršs - šādi kredītu līdzmaksājumi būtu uzskatāmi par valsts atbalstu komercbankām, kas no Briseles puses tiek stingri regulēta.
Īslande bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kuru pirms sešiem gadiem skāra globālā ekonomiskā krīze. Atšķirībā no Latvijas Īslande nolēma devalvēt nacionālo valūtu un ārvalstu valūtā izsniegtos kredītus pārvērst kronās. Pielietojot šādu krīzes pārvarēšanas ceļu, Īslandes iedzīvotāju ikmēneša kredītmaksājumi pieauga par trešdaļu.
"Lielākā problēma saistībā ar Īslandi ir tā, ka tur hipotekāro kredītu slogs ir krietni augstāks nekā Latvijā. Tur tas ir pat krietni lielāks nekā Latvijā.
Ja mēs salīdzinām mājsaimniecību krdītus ar IKP, tad tur tie ir 108%, bet Latvijā tie ir nepilni 30%," pastāstīja "SEB Banka" pārstāvis Edmunds Rudzītis.
Viņš arī norāda, ka šis palīdzības mehānisms, kur valdība katrai mājsaimniecībai gatava piešķirt līdz 26 tūkstošiem eiro drīzāk ir dekoratīvs, jo mājokļu cenas Īslandē pirmskrīzes periodā bija krietni augsākas nekā treknajos gados Latvijā.
Problēmas apmaksāt mājokļa iegādei ņemtos kredītus aizvien ir Latvijā. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā 90 dienu kavējums bija mājokļu kredītiem kopsummā par 492,2 miljoniem eiro. Par spīti aizvien augstajam parādu īpatsvaram, bankas neuzskata, ka šāds palīdzības mehānisms būtu vajadzīgs Latvijā.
"Tas nav vajadzīgs. Ja kāda kredītņēmēju atbalsta programma bija vajadzīga, tad tā bija vajadzīga krīzes sākumā 2009.-2010.gadā.
Tas bija laiks, kad šāda programma bija aktuāla un ir jāvērtē, vai tā tagad ir vajadzīga. Tagad tas ir pilnīgi nevajadzīgs solis," skaidro bankas pārstāvis Rudzītis.
Lai arī kavēto kredītu maksājumi mājsaimniecību sektorā aizvien nesarūk tik strauji kā korporatīvo klientu segmentā, pēc Rudzīša domām Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir iespēja atbrīvoties no nepanesamajām kredītsaistībām privātpersonas bankrota ceļā. Iespēju segt kredītus no valsts naudas par maz ticamu uzskata arī Finanšu ministrijā (FM).
"Latvija ir ES dalībvalsts un Īslande tāda nav. ES ļoti stingri reglamentē atbalsta politiku.
Ja mēs skatāmies uz šo programmu, kuras mērķis ir palīdzēt saviem iedzīvotājiem, bet gala summu saņem komercbanka, kurā šis iedzīvotājs ir ņēmis savu hipotekāro kredītu, tad izejot no šiem normatīvajiem aktiem to var traktēt kā valsts atbalstu uzņēmējdarbībai jeb komercbankām, pavēstīja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Ministrijas pārstāvis arī norāda, ka budžetā šādiem mērķiem nauda nav paredzēta. Ja nu likumdevēji tomēr valsts izšķirtos par šādu palīdzības mehānismu, bez algas pielikuma paliktu skolotāji, mediķi vai ugunsdzēsēji.
