Īres reģistra izveidi plāno risināt jaunajā Īres likumā

Darba grupa, kas izstrādā jauno Īres likumu, darbu pie likumprojekta plāno pabeigt tikai šoruden. Tādējādi Saeimā šis likums, kas cita starpā paredz atteikties no beztermiņa īres līgumiem, visticamāk, nonāks tikai nākamgad. Kamēr likums vēl top, teju vienīgais veids kā mājokļu izīrētāji un īrnieki var risināt savas domstarpības, ir tiesas, kas nereti ilgst gadiem. Domstarpību gadījumā ļoti būtisks ir īres līgums, taču nereti tādu nemaz nav.

Viens no jautājumiem, ko plānots risināt, pieņemot jauno Īres likumu, kas top jau ilgāku laiku, ir Īres līgumu reģistra izveide. Patlaban šāds reģistrs nepastāv, tādēļ valstij par īres tirgū notiekošo ir vien aptuvena nojausma.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu informācijas sistēmā apkopoto informāciju, vairāk nekā 23 000 fizisko personu kā vienu no saviem saimnieciskās darbības veidiem norādījuši sava vai nomāta īpašuma izīrēšanu.

Vēl 15 000 fizisko personu informējušas Valsts ieņēmumu dienestu par noslēgtajiem īres līgumiem, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji. VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa gan neņemas spriest, vai VID rīcībā ir pilnīga informācija par visiem noslēgtajiem īres līgumiem.

„Tomēr līgums, kurš ir noslēgts kā tāds, tas ir ar pamatojumu, un, ja nu gadījumā gadās kādi strīdi par visām citām lietām, kas var gadīties, mēs tomēr ieteiktu slēgt līgumu,” norāda Augstkalne-Jaunbērziņa.

Protams, tiem izīrētājiem, kas par noslēgtajiem līgumiem informē Valsts ieņēmumu dienestu vai reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēji, jārēķinās, ka par ienākumiem no īres būs jāmaksā nodokļi.

Pastāv vairāki veidi kā to izdarīt, skaidro Augstkalne-Jaunbērziņa. „Personai, kura plāno to darīt, pirms minētās darbības izdarīšanas, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai,” pauž Augstkalne-Jaunbērziņa. „Jau reģistrācijas brīdī var izvēlēties vienu no trim nodokļu maksāšanas režīmiem. Var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot likmi 23% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ko noteiks kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību. Var maksāt mikrouzņēmumu nodokli, kas ir 9% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. To piemēro pilnai īres vai nomas maksas summai, neatskaitot no tās izdevumus. Un trešais – fiziskā persona var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs un piemērot 10% ieņēmumu nodokļa likmi. Šādā gadījumā personai ir pienākums piecu dienu laikā no īres līguma noslēgšanas informēt par to VID,” skaidro VID pārstāve.

Salīdzinot VID rīcībā esošo informāciju ar Zemesgrāmatā fiksēto, secināms, ka Zemesgrāmatā tiek reģistrēta vien daļa noslēgto īres līgumu – pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti tikai nepilni 1400 īres līgumu un gandrīz 3000 nomas līgumu.

Rīgas Īres valdes locekle Rita Bernadska to skaidro šādi. „Zemesgrāmatā ir reģistrēti tikai tādi līgumi, kur ir kaut kādas papildus saistības ar naudas lietām – ir pirktas īres tiesības, samaksāta liela nauda un, protams, tad, lai būtu garantija abām pusēm, šie līgumi ir reģistrēti zemesgrāmatā. Vēl steidzamības kārtā īres līgumus zemesgrāmatās reģistrēja juridiskās personas, jo tad tām samazināja nekustamā īpašuma nodokli,” pauž Bernardska.

VID un zemesgrāmatu sistēmas uzturētāji ar savā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem īres līgumiem savā starpā neapmainās. Bernadska, kas strādā arī darba grupā, kas gatavo jauno Īres likumu, uzskata, ka Īres līgumu reģistra izveidi būtu jāuzņemas tieši VID. „Man nav skaidrs, kāpēc šodien šī problēma ir uzlikta tik plaša un to nerisina Valsts ieņēmumu dienests,” norāda Bernadska. „Namīpašnieki tam sen ir gatavi, nav nekādu problēmu noreģistrēt visus īres līgumus un tad tā problēma sakārtotos ļoti ātri. Bet tagad tiek meklēts ceļš caur Zemesgrāmatu. Ja tā būtu bezmaksas līgumu reģistrēšana, tad tā lieta aizietu ļoti ātri, bet es ļoti šaubos, vai Zemesgrāmata piekritīs īres līgumu bezmaksas reģistrēšanai,” stāsta Rīgas Īres valdes locekle.

Strādājot Īres valdē, Bernadska novērojusi, ka biežāk domstarpības starp izīrētājiem un īrniekiem rodas gadījumos, kad dzīvojamām mājām ir mainījušies īpašnieki un jaunie īpašnieki uzskata, ka iepriekšējo uzņemtās saistības uz viņiem neattiecas.

Nereti arī paši īrnieki rīkojas vieglprātīgi – līgumus ar izīrētājiem viņi nenoslēdz, bet par īri norēķinās skaidrā naudā, bez kvītīm. Tādējādi konfliktsituācijās pusēm ir grūti pierādīt savu taisnību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt