Dienas notikumu apskats

Uz Ukrainas neatkarības svinībām ierodas ASV nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons

Dienas notikumu apskats

Ignorējot iebildumus, hroniskajiem slimniekiem plānoto naudu atvēl tehnikas iegādei

Irāna vēlas piedzīt no ASV kompensācijas

Irāna vēršas starptautiskā tiesā pret ASV par «ekonomisko žņaugšanu»

Irāna ir pieprasījusi, lai Hāgā bāzētā ANO Starptautiskā tiesa aptur ASV noteiktās sankcijas, kā arī ir apsūdzējusi Vašingtonu, ka tā īsteno sazvērestību, lai "ekonomiski žņaugtu" Irānu. Iesniegumā aicināts piespriest Vašingtonai izmaksāt Irānai kompensācijas. Konflikts sākās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma izstāties no 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās un atjaunot sankcijas pret Irānu, kuras savulaik bija atcēlis viņa priekštecis Baraks Obama. Tiesa lēmumu gatavojas pieņemt pāris mēnešu laikā.

ASV sankcijas pret Irānu atjaunoja augusta sākumā, un tās skar norēķinu un tirdzniecības jomu, piemēram, ar zeltu, metālu, transportlīdzekļiem. Novembrī ir plānots vēl viens sankciju vilnis, kas attieksies uz liegumu Irānai eksportēt naftu un gāzi un solās būt ļoti smags trieciens jau tā ekonomiski nestabilajai valstij. Uz ASV lēmumu ir reaģējušas arī citu pasaules valstu lielās kompānijas, no kurām virkne ir pārtraukusi savu darbību Irānā.

"Šī politika ir ekonomiskā agresija pret manu zemi," tā ANO tiesai Hāgā sacīja Irānas advokāts Mohsens Mohebi.

Teherāna pieprasa, lai tiesa piespriež ASV atcelt sankcijas un liek izmaksāt kompensācijas par zaudējumiem, kas Irānai jau ir nodarīti. Teherāna arī atsaucas uz agrāk pieņemtu dokumentu - 1955.gadā noslēgtu līgumu par draudzību un ekonomisko sadarbību starp Irānu un ASV, kas, tagadējam ASV prezidentam Trampam šādi rīkojoties, tiek lauzts.

ASV advokāti savus argumentus tiesā izklāstīs otrdien, 28.augustā, un sagaida, ka Vašingtona iebildīs, ka 1955.gada vienošanās vairs nav spēkā un tam nav nekāda sakara ar sankcijām, un ka galu galā ANO tiesai nav kompetences šajā strīdā.

Tramps maijā paziņoja, ka ASV izstājas no Irānas kodolvienošanās, argumentējot to ar nevēlēšanos atbalstīt režīmu, kas finansē terorismu, un izsakot neuzticību Irānas solījumiem pārstāt urāna bagātināšanu un ļaut valstī ierasties ekspertiem, kas pārliecinātos, ka Teherāna neizgatavo atomieročus.

Trampa nostāju atbalstīja Irānas sīvākā pretiniece Izraēla, bet tā šokēja pārējās lielvaras, kas 2015. gadā kopā ar toreizējo ASV prezidentu Baraku Obamu bija parakstījušas kodolvienošanos ar Irānu. Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija, kas slēdza vienošanos, ir apņēmušās turpināt sadarbību ar Irānu, neskatoties uz ASV nostāju.

ANO Starptautiskā tiesa, kas izšķir strīdus starp valstīm, pāris mēnešu laikā varētu pieņem provizorisku spriedumu, taču līdz galīgā sprieduma pasludināšanai varētu paiet pāris gadi.

Raidorganizācija "DW", atsaucoties uz zinošiem ekspertiem, vēsta, ka tiesas lēmumu šobrīd ir grūti prognozēt, taču, ja tas izrādīsies Irānai nelabvēlīgs, tad nekas neatliks, kā samierināties ar sankcijām, kuras Irāna no Rietumiem ir piedzīvojusi jau daudzus gadus. Turklāt vēsturē jau ir gadījumi, kad ANO tiesa pieņem lēmumu, bet strīdā nonākušās valstis to tik un tā nepilda.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti