Panorāma

Kad potēt otru devu, ja saslimst pēc pirmās?

Panorāma

Panorāma

Investīciju piesaisti kavē valsts pārvaldes sadrumstalotība

Investīciju piesaisti kavē valsts pārvaldes sadrumstalotība

Latvijā šogad būtiski pieaudzis ārvalstu investīciju apjoms. Tomēr, lai Latviju padarītu pievilcīgāku ārvalstu uzņēmējiem, jāuzlabo sadarbība starp valsts institūcijām. Tā pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem norādīja Ārvalstu investoru padome Latvijā. Premjers uzskata, ka problēmu varētu risināt ar valsts ministru.

Kaut gan pasaulē turpinās Covid-19 pandēmija, investīcijas no ārzemēm Latvijā palielinās. Ārvalstu tiešo investīciju pieaugums šā gada pirmajā pusgadā jau ir lielākas nekā 2020. un 2019. gadā.

Gandrīz pusi no investīcijām šogad piesaistījusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), norādīja aģentūras direktors Kaspars Rožkalns. Pēdējais piemērs ir Vācijas uzņēmums “Kärcher”, kas gatavojas atvērt ražotni Jelgavas novadā.

“Pārtrūkstot globālajām piegādes ķēdēm, investori meklē, kur ražot preces vai veidot pakalpojumus tuvāk savam mājas tirgum vai tuvāk lielajiem tirgiem. Tāpēc ne tikai Latvija, bet, protams, Baltija ir kārtējo reizi jaunatklāta investīciju potenciāla vieta,” sacīja Rožkalns.

Nākotnē investīciju piesaistei perspektīvākie virzieni esot digitalizācija un ''zaļais kurss''.

Ārvalstu investoru padome valdības pārstāvjiem norādīja uz vairākām lietām, ko Latvijai vajadzētu pilnveidot, lai iespējas izmantotu. Padomes vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska teica, ka liela problēma ir sadrumstalotā valsts pārvalde. Kā piemēru viņa minēja investoriem svarīgo darbaspēka izglītošanas politiku, kuru atsevišķi īsteno trīs ministrijas.

“Katra no šīm ministrijām organizē, pieņemsim, attiecībā pret digitalizāciju, dažādus pasākumus, dažādus pārapmācības kursus. Un tad jautājums ir, ko tad mēs gribam sasniegt,” pauda Elksniņa-Zaščirinska.

Tam, ka ministrijas un iestādes savā starpā sadarbojas smagnēji, piekrita arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Kā iespējamu risinājumu viņš minēja prezidenta Egila Levita piedāvājumu atjaunot valsts ministra amatu.

“Būtu pavisam cita lieta, ja būtu atbildīgs ministrs, kura uzdevumus būtu iet starp ministrijām par konkrētu tēmu. Šis būtu uzlabojums, kas būtu sistēmisks ilgtermiņā,” sacīja Kariņš.

Savukārt par šobrīd strādājošo Pārresoru koordinācijas centru Kariņš teica, ka tā ir laba iestāde informācijas ievākšanai, tomēr centram trūkstot politiskās autoritātes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt