Kopš neatkarības atjaunošanas ārvalstu investīciju apjoms ik gadu audzis. Pērnā gada biegās kopējais uzkrātais tiešo investīciju apjoms pa šiem gadiem apjoms sasniedza 12 miljardus eiro jeb teju pusi no gada valsts iekšzemes kopprodukta.
70% investīciju nācis no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tiesa kopējais pieaugums pērnā gada beigās sācis bremzēties. "Faktori ir visdažādākie. Tā var būt arī lēmuma maiņa. Svarīgi – vai mēs zaudējām un to izvietoja kaut kur citur, vai šāda veida ražotni neizveidoja vispār," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.
"Krīzes laikā, kas skāra plašu Eiropas valstu loku, daudzi lēmumi tika atcelti vispār. To ir viegli pieņemt. Bēdīgāk, ja mēs zaudējam Lietuvai, Igaunijai vai Polijai," saka Ozols.
Investorus uzmanīgus dara saspringtā ģeopolitiskā situācija. Kaut Latvija no šiem riskiem kā ES un NATO locekle ir pasargāta, problēmas tiesu sistēmā un plašā ēnu ekonomika, kura rada nevienlīdzīgu konkurenci, ir tikpat traucējošas. "Viena no atbildēm, ka - uzdodot jautājumu, vai apsverat iespēju turpināt darbu Latvijā, viņš atbild "Jā". Bet ja prasa – vai investēsiet, viņš saka "Nē". Nākamais jautājums – kāpēc? Tāpēc, ka ir bažas par piemērota darbaspēka pieejamību," norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns.
Lēts un augsti kvalificēts darbaspēks vēl pirms dažiem gadiem atpakaļ bija sauklis investoru piesaistei. Tomēr ts vairs nestrādā. Iepriekšējo gadu laikā pieļauto izglītības sistēmas kļūdu dēļ tuvāko gadu laikā Latvijā tiek prognozēts akūts inženieru deficīts, kamēr juristu un ekonomistu pārprodukcija jau tagad ir izteikta. "Mēs redzam - mūsu defekts izglītības sistēmā, kas nozīmē, ka jaunieši izvēlas studēt valodas un finanses, tagad kļūst par efektu. Mums svarīgi ir piesaistīt investorus, kam šāds kvalificēts darbaspēks ir nepieciešams," akcentē ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola.
Pēdējo gadu laikā Latviju savu atbalsta ofisu izvietošanai izvēlējušās vairākas vadošās ārvalstu kompānijas. Kaut investīcijas to izveidē nav lielas, radītais pakalpojumu eksports gadā ir mērāms desmitos miljonu eiro. Tomēr ne tikai darbaspēka trūkums vien Latviju kavē no ieguldījumiem ražotņu izveidē.
"Esam redzējuši pāris mikroreferendumus, kur cilvēki ir noraidījuši ražotņu izveidošanu atsevišķās pilsētās, minot kā iemeslu vides piesārņotību vai kādu strādnieku iebraukšanu," saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. "Bet cilvēki lāga nesaprot to, ka tādējādi viņi ir arī noraidījuši iespējas papildus nopelnīt. Un – ja pašvaldībai būtu lielāka atkarība no piesaistīto investīciju skaita, manuprāt, pašvaldības būtu daudz aktīvākas," norāda Rimšēvičs.
Spilgts piemērs šādam iznākumam ir Francijas uzņēmuma “Saint Gobain” investīciju piedāvājuma izgāšana. “Isover” siltumizolācijas vates ražotni tika piedāvāts būvēt teritorijā starp Ogri un Ikšķili, projektā ieguldot 80 miljonus eiro un radot 150 darbavietas. Kaut Ikšķile projektu atbalstīja, Ogres pašvaldība pret to iebilda, aizbildinoties ar iespējamu vides piesārņojumu. Galu galā investori no projekta atteicās. Lai pašvaldības būtu daudz atvērtākas investoru interesēm, vairākkārt izskanējis piedāvājums daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzīt to budžetos.
"Es domāju, ka tas būtu labs risinājums. Kopumā, ja mēs skatāmies, valsts budžetā uzņēmumu ieņēmumu nodoklis neveido lielu daļu budžetā. Bet, ja tas tiktu atstāts pašvaldības budžetā, tās būtu ieinteresētas strādāt vēl vairāk pie investoru piesaistes," saka Reizniece-Ozola.
"Vārdos šīm te tēzēm var piekrist – vai nav feini, ka būs uzbūvētas rūpnīcas pašvaldības teritorijā un pašvaldība no tām saņems, bet nesaņems valsts. Ja valsts to nesaņems, tad ir salīdzinoši viegli prognozēt, ka valsts iztrūkstošo naudu meklēs citur," skeptisks ir Ozols.
Tieši neprognozējamā nodokļu politika ir viens no galvenajiem kavēkļiem, kas pēc pašu investoru domām tiem bieži liek atlikt iecerētos plānus. Tā vietā speciālisti drīzāk iesaka valstij un pašvaldībām ar daudz lētākiem līdzekļiem sagatavoties investoru piesaistei, sakārtojot teritorijas plānošanas dokumentus un atvieglojot nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas laikus.
