Kopumā 40% no valstij samaksātajiem nodokļiem veido ārvalstu investori, un tieši tādēļ ir svarīgi veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, lai ārvalstu uzņēmumi Latvijā vēlētos tupināt investēt. Ārvalstu investīciju vides indekss katru gadu kalpo kā temperatūras mērījums un šogad investori vērtēja valdības darbu kopš pēdējām vēlēšanām 2018. gadā.
Latvijas investīciju vidi laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam ārvalstu investori novērtēja ar 2,9 ballēm piecu ballu skalā. Noapaļojot iznāk 3, tātad viduvēji. Par to liecina jaunākie Ārvalstu investīciju vides indeksa dati.
Kopumā aptaujā piedalījās 53 ārvalstu investori. Vērtējumu 5 nav sniedzis neviens no viņiem.
Pozitīvi novērtēts finanšu sektora "kapitālais remonts", nulles procentu likme reinvestētai peļņai, novadu reforma un augstākās izglītības pārvaldības reforma, kurai savs pienesums gan vēl esot jāpierāda. Tieši pēdējā minētā reforma ir būtiska saistībā ar investoru bažām par prasmju pieejamību Latvijā.
Lai uzlabotu investoru vērtējumu nākotnē, valsts pārvaldē jābūt kompetentai lēmumu pieņemšanai.
"Vienalga, kādus lēmumus nākamā valdība plāno pieņemt, labāk lai to dara kompetenti cilvēki. Te nu vēlētājiem ir jāskatās, ko mēs ievēlam. Tie cilvēki būs tie, kas virzīs vai nevirzīs Latvijai ļoti būtiskus jautājumus," teica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.
Lielākie Latvijas investīciju vides izaicinājumi, pēc ārvalstu uzņēmēju domām, ir inflācija, Latvijas enerģētikas politika un darbaspēka pieejamība.
Piemēram, 37 no 53 investoriem ir norādījuši, ka darbaspēka pieejamības jomā progresa nav.
Tāpat ārvalstu investoriem būtiski tādi jautājumi kā skaidrība par "zaļo kursu".
Pēc indeksa prezentācijas notika partiju diskusija par investīciju klimatu Latvijā. Uzklausot politiķu teikto, Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska bija gandarīta, ka viņi atzīst pētījumā identificētās problēmas. Nākotnē investori vēlētos lielāku noteiktību un plānošanas efektivitāti Saeimas darbā. Piemēram, skaidri definētus mērķus valdības deklarācijās.
"Tur gluži nav neviens tiešām mērķis, kuru var saskaitīt vai kuru var novērtēt. Līdz ar to arī veidojas tā situācija, ka ir atbildīgi visi un neviens. Manuprāt, tāda kopējā atbildība šajā gadījumā... Nu, ir vajadzīgs viens atbildīgs cilvēks par konkrētu jomu, kas varētu tālāk atbildēt gan valdības priekša, gan elektorāta priekšā par to, kas ir izdarīts," teica Elksniņa-Zaščirinska.
Par nākamās Saeimas un valdības galvenajām prioritātēm ārvalstu investori uzskata darbaspēka pieejamības veicināšanu, izglītības standartu uzlabošanu un darbaspēka kvalifikācijas vai pārkvalifikācijas paaugstināšanu. Turklāt ārvalstu investori vēlas labāku sadarbību starp ministrijām un publiskā sektora iestādēm, kā arī starp publisko un privāto sektoru.
"Viens aspekts ir politiskā griba. Un otrs jautājums ir saistīts ar to, cik liela ir ierēdņu kapacitāte un uzņēmība risināt svarīgus jautājumus. Bieži vien kapacitātes trūkums publiskajā pārvaldē tiešām liedz īstenot ļoti daudz lietas. Iedomājieties ierēdni, valsts sekretāru, kura atbildībā ir piecas svarīgas lietas. Skaidrs, ka viņš darīs aktuālākās lietas pirmās," sprieda Elksniņa-Zaščirinska.
Taujāta par ārvalstu investoru plānu izmaiņām Latvijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, organizācijas vadītāja pastāstīja par uzņēmēju aptauju, kurā atklājās – vairāk nekā 60% Latvijā esošu investoru joprojām grasās ieguldīt biznesā.
"Pēc februāra mēs aptaujājām tieši tos pašus uzņēmējus un prasījām: vai jūsu plāni ir mainījušies? Un 87% no mūsu aptaujātajiem uzņēmumiem teica: nē, mēs plānus koriģējam, skatāmies nenoteiktību, bet joprojām taisāmies investēt, varbūt tas būs bišķiņ vēlāk, kad situācija sakārtosies," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.
