Rīta intervija

Intervija ar FM parlamentāro sekretāru Edgaru Putru

Rīta intervija

VBTI jaunā vadītāja Marianna Dreja par iecerēto nākotnē

Investīciju banķieris Ģirts Rungainis par "ABLV Bank"

Investīciju baņķieris: Nauda no «ABLV Bank» pārvietojusies uz citām bankām

Pēc “ABLV Bank” likvidācijas īstermiņā iegūs pārējās Latvijā strādājošās bankas, kuras lielā apjomā apkalpo nerezidentus. Taču ilgākā laikā Latvijas banku sektoram ir strauji jāmainās, intervijā Latvijas Radio norādīja ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Notikumu hronoloģija īsumā:

Rungainis uzsvēra, ka “ABLV Bank” situācijā problēma bija izvēlētajā darbības modelī un pārāk lēnā tā mainīšanā.

“Šobrīd situācija tāda, ka pārējās bankas ir ieguvušas. Tad, kad banka izkrīt no tirgus, tad pārējie spēlētāji iegūst un krīzē nostāv kājās. (..) Nauda no “Aizkraukles bankas” (red. – “ ABLV Bank”), acīmredzot, lielākoties ir pārvietojusies uz citām bankām, ne jau uz skandināvu bankām, uz bankām, kas nodarbojas ar nerezidentiem,” sacīja Rungainis.

Tādējādi ar nerezidentu naudu saistītie riski no Latvijas banku sistēmas nav pazuduši.

Taču, viņaprāt, nerezidentu klientu īpatsvaram Latvijas bankās jāturpina mainīties.

“Sveiciens no Vašingtonas un no Eiropas Centrālās bankas saka, ka šīm pārmaiņām jānotiek strauji.

Līdz ar to tas ir jautājums par politisko gribu, kādā ātrumā spējam šo procesu vadīt, lai tas nerada nevajadzīgas kataklizmas,” sacīja baņķieris.

Turklāt Latvijas finanšu sektora reputācija nav spoža. Tāpēc banku sektoram jāturpina strauji mainīties. “Samazinoties klientu skaitam un apjomiem, skaidrs, ka nevar operēt tāds banku skaits, tādā veidā, ar tādu darbinieku skaitu un tādu biznesa modeli. Tātad īstermiņā visi iegūst no “ABLV Bank” pazušanas, bet vidējā termiņā mums vēl [jāveic] attīrīšanās process, un es gribētu redzēt, kur un kā to veiks,” piebilda Rungainis.

Investīciju baņķieris arī asi kritizēja maksātnespējas administrācijas procesus Latvijā, norādot, ka

bankas pašlikvidācija būšot ieguvums gan tās dibinātājiem, gan Latvijas ekonomikai.

“3,6 miljardu eiro bankas vietā, ja notiks pašlikvidācija, var izveidoties dažu simtu miljonu eiro nekustamā īpašuma, privātā kapitāla investīciju veidojums,” sacīja Rungainis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti