Notikumu hronoloģija īsumā:
- Otrdien, 13.februārī, ASV FINCEN paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības.
- Svētdien, 18.februārī, FKTK pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt“ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus. Tas darīts, lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas;
- Naktī uz pirmdienu, 19.februāri, "ABLV Bank" paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro.
- Pirmdien, 19.februārī, Latvijas Banka paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu aizdod «ABLV Bank» 97,5 miljonus eiro jeb teju piecreiz mazāku summu par lūgto.
- Kopš trešdienas līdz svētdienai no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro.
- Ceturtdien, 22.februārī, "ABLV Bank" vadība paziņoja, ka situāciju komercbankā ir izdevies stabilizēt un banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai.
- Piektdien, 23.februārī, Latvijas Banka nolēma "ABLV Bank" pret vērtspapīru ķīlu aizdot vēl nepilnus 200 miljonus eiro.
- Naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. ECB paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
-
Pirmdien, 26.februārī, "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Rungainis uzsvēra, ka “ABLV Bank” situācijā problēma bija izvēlētajā darbības modelī un pārāk lēnā tā mainīšanā.
“Šobrīd situācija tāda, ka pārējās bankas ir ieguvušas. Tad, kad banka izkrīt no tirgus, tad pārējie spēlētāji iegūst un krīzē nostāv kājās. (..) Nauda no “Aizkraukles bankas” (red. – “ ABLV Bank”), acīmredzot, lielākoties ir pārvietojusies uz citām bankām, ne jau uz skandināvu bankām, uz bankām, kas nodarbojas ar nerezidentiem,” sacīja Rungainis.
Tādējādi ar nerezidentu naudu saistītie riski no Latvijas banku sistēmas nav pazuduši.
Taču, viņaprāt, nerezidentu klientu īpatsvaram Latvijas bankās jāturpina mainīties.
“Sveiciens no Vašingtonas un no Eiropas Centrālās bankas saka, ka šīm pārmaiņām jānotiek strauji.
Līdz ar to tas ir jautājums par politisko gribu, kādā ātrumā spējam šo procesu vadīt, lai tas nerada nevajadzīgas kataklizmas,” sacīja baņķieris.
Turklāt Latvijas finanšu sektora reputācija nav spoža. Tāpēc banku sektoram jāturpina strauji mainīties. “Samazinoties klientu skaitam un apjomiem, skaidrs, ka nevar operēt tāds banku skaits, tādā veidā, ar tādu darbinieku skaitu un tādu biznesa modeli. Tātad īstermiņā visi iegūst no “ABLV Bank” pazušanas, bet vidējā termiņā mums vēl [jāveic] attīrīšanās process, un es gribētu redzēt, kur un kā to veiks,” piebilda Rungainis.
Investīciju baņķieris arī asi kritizēja maksātnespējas administrācijas procesus Latvijā, norādot, ka
bankas pašlikvidācija būšot ieguvums gan tās dibinātājiem, gan Latvijas ekonomikai.
“3,6 miljardu eiro bankas vietā, ja notiks pašlikvidācija, var izveidoties dažu simtu miljonu eiro nekustamā īpašuma, privātā kapitāla investīciju veidojums,” sacīja Rungainis.
