Intervija ar Lietuvas finanšu ministru: Arī Lietuvā atbalsts eiro pieaugs

Jau pēc dažām dienām, jo nākamā gada arī kaimiņvalsts Lietuva atteiksies no līdz šim izmantotās nacionālās valūtas – lita, un ieviesīs eiro, kļūstot par 19.eirozonas valsti. Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus Latvijas Radio stāsta, ka Lietuvai kaimiņvalstu piemērs arī bija nozīmīgs, bet, ieviešot eiro, valsts vienas nakts laikā uzlabos finansiālu drošību. Viņš arī prognozēja, ka ar laiku atbalsts vienotajai ES valūtai pieaugs arī Lietuvā.

Neapšaubāmi, Jaunā gada lielākā ziņa reģionā ir Lietuvas pievienošanās eirozonai, un, protams, mums ir interesanti noskaidrot, vai Lietuva ieviešanas procesā ir izmantojusi arī Latvijas pieredzi?

Noteikti jā, un es esmu ļoti pateicīgs Latvijas finanšu ministram par ļoti auglīgo sadarbību starp mūsu par eiro ieviešanu atbildīgo departamentu, un jūsu cilvēkiem, kuriem jau bija lieliska kaujaslauka pieredze, tas ir ļoti noderīgi un vērtīgi. Vēl jo vairāk, papildus tam arī uzņēmēju organizācijas, kuras arī ir ļoti aktīvi iesaistītas sagatavošanas procesā eiro ieviešanai un kurām ir daudz jautājumu un ideju par to, kā pēc iespējas vieglāk un gludāk īstenot šo procesu, - arī tās ļoti auglīgi sadarbojās ar līdzīgām organizācijām Latvijā. Tāpēc mūsu uzņēmēju vārdā lielā mērā varu pateikties arī Latvijas uzņēmēju organizācijām par atbalstu mūsu uzņēmēju vidi tehniskās sagatavošanās jautājumus, kuri dažkārt ir garlaicīgi, bet nepieciešami.

Pēc tam, kad Latvija saņēma zaļo gaismu dalībai eirozonā, no ziņu virsrakstiem pamanīju, ka mainījusies arī Lietuvas politiķu un iedzīvotāju attieksme – savā ziņā, šķiet, Lietuva sāka domāt: „Ja latvieši var, vai tad mēs arī nevaram”. Vai tā bija?

Es nevarētu to viennozīmīgi teikt par Lietuvas politiķiem, jo jaunā valdība, kas nāca pie varas 2012.gada beigās, pēc vēlēšanām  attiecībā uz pievienošanos eirozonai bija ļoti izlēmīga. Formālo lēmumu pieņēma premjerministrs, Centrālās bankas vadītājs un es 2013.gada sākuma. Mēs, redzējām Latvijas piemēru, un, protams, citu Baltijas valstu piemērs bija nozīmīgs arguments par labu tam, lai pievienotos eirozonai cik vien ātri iespējams, tiklīdz izpildām Māstrihtas kritērijus.

Tomēr tas nebija vienīgais un galvenais arguments. Galvenais arguments valdībai bija nepieciešamība ielikt pamatus tālākai pārticīgas sabiedrības un ekonomikas izaugsmei, jo eiro pats par sevi nav mērķis, tas ir viens no nosacījumiem. 2013.gadā tapa skaidrs, ka tas ir condicio sine qua non [obligāts priekšnosacījums] Lietuvas ekonomiskajai attīstībai nākotnē.

Protams, kad Lietuva pievienosies eirozonai, mēs noslēdzam šo vienoto ekonomisko zonu, kuru, patiesībā finanšu tirgi vienmēr ir uztvēruši kā vienu reģionu. Un tas nesīs mums atdevi konkurētspējas ziņā jautājumos, kas skar konkurētspēju – runājot par ārvalstu investīciju piesaisti, mēs esam konkurenti ar Latviju un Igauniju cīņā par naudu, par finanšu resursiem, kuri šajā reģionā varētu ienākt, un izvēlēsies, kura no vietām ir labāka investīcijām, lai veidotu ražotnes vai sniegtu pakalpojumus.

Turēšanās pie vecās valūtas, mūsu valūtas lita, kas ir izturējusi vairāk nekā desmitgades – ilgāk nekā pirms otrā pasaules kara, un kura vēl vienlaikus ar nemainīgu kursu jau kopš 2002.gada ir piesaistīta eiro, un nepieviešanās eirozonai, tagad, kad esam izpildījuši Māstrihtas kritēriju, būtu riskanta. Bet sabiedrībai, protams, kaimiņu pieredze un piemērs ir ļoti nozīmīgs. Tas mums ļoti palīdzēja. Igaunija ir mazliet tālāk, bet Latvija ir pavisam blakus Lietuvai, cilvēki no Paņevēžas dodas uz Bausku un otrādi, un cilvēki Lietuvas ziemeļu reģionos jau tagad realitātē zina, kas ir eiro. Jo valstī, kurai bijusi sava nacionālā valūta, cilvēkiem ir svarīgi aptaustīt valūta, kura kļūs par jūsu nacionālo naudu uz ilgu nākotni.

Ko šobrīd vēsta Lietuvas sabiedriskās domas aptaujas par iedzīvotāju attieksmi pret eiro?

Jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kuru veica Lietuvas Banka, vēsta, ka 53 procenti no Lietuvas iedzīvotāji atbalsta eiro ieviešanu un vēl ir daži procenti, kuri to joprojām uztver piesardzīgi. Bet kopumā esam paveikuši nozīmīgu posmu eiro ieviešanas procesā, informācijas kampaņu, kuras laikā iedzīvotājiem stāstījām par eiro ieviešanu, protams, izvairoties no propagandas. Un šīs kampaņas laikā es arī palūkojies uz tiem rezultātiem, kādi bijuši citās valstīs, kurās tika ieviests eiro – vispārējais atbalsts mazajās valstīs eiro valūtai parasti ir visai augsts, tomēr tas nenāk tūlīt pēc eiro ieviešanas.

Piemēram, Igaunijā, kura pievienojās eirozonai 2011.gadā, tajā laikā - 2010.gada beigās, un 2011.gada beigās, un 2012.gadā - eiro atbalstīja aptuveni puse iedzīvotāju. Līdzīgi kā jums Latvijā, šobrīd, man šķiet, un arī mums Lietuvā. Bet, pēc diviem gadiem, kad cilvēkiem jau ir bijusi iespēja aptaustīt, lietot un apgūt eiro, un pārliecināties, ka eiro ir labs, 2013.gadā, Igaunijā atbalsts eiro palielinājās virs 80 procentiem. Esmu drošs, ka abas mūsu valstis, Latvija un Lietuva, piedzīvos līdzīgu sabiedrības atbalsta kāpumu.

Vai, ņemot vērā šobrīd mainīgo situāciju globālajā ekonomiskajā vidē, esat arī aplēsuši, cik lielā mērā eiro varētu palīdzēt pasargāties no iespējamiem satricinājumiem?

Tas ir ļoti grūti vai pat neiespējami saskaitīt, cik patiesībā eiro ieviešana lielā mērā veicinās valsts drošību. Bet nav nekādu šaubu, ka tālāki soļi, lai valsti integrētu Rietumeiropas sabiedrībā un tās kultūrā, gan intelektuālajā, gan ekonomiskajā kultūrā, noteikti uzlabos mūsu drošību. Un es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki Lietuvā to saprot. Un, protams, mēs un arī jūsu valsts ir gājusi cauri finanšu krīzei 2008.-2010.gadā un mēs jau bijām piesaistīti ar fiksētu kursu eiro, bet ārpus eirozonas – tātad, mums jau bija eiro, bet to vēl sauca par litu, un mums nācās rēķināties ar visām sekām, ko rada piesaiste valūtai, bet nebija nekādas iespējas ietekmēt situāciju un mums vienmēr bija devalvācijas risks. Gan latam, gan litam bija pastāvīgs devalvācijas risks, jo, pat ja jums ir fiksēts kurss, pastāv mehānisms, kā to mainīt. Un tas ietekmē visas procentu likmes un arī samazina atdevi no investīcijām, un jo ilgāk fiksēts kurss saglabājas un jūs nepievienojaties klubam, šī ietekme ir izteiktāka. Tāpēc no šī viedokļa valsts finansiālā drošība uzlabojas nekavējoši, vienā naktī no 31.decembra uz 1.janvāri.

Protams, finanšu tirgi lietas redz mazliet savādāk, un patiesībā redz Lietuvu, kā man šķiet, kā eiro kluba biedru jau kādu laiku. Jo, piemēram, šī gada oktobrī mēs emitējām 12 gadu valsts parādzīmes 1 miljarda eiro vērtībā, un to procenti bija viszemākie visā Lietuvas vēsturē – 2,15%. Tas nozīmē, ka patiesībā mūs uzskata par mazāk riskantiem, nekā mēs paši šobrīd būtu varējuši iedomāties. Tas skaidri parāda, ka esot klubā, jūs jau atrodaties lielākā drošībā. Un vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka esot klubā, jūs jau sēžat pie sarunu galda ar citām 18 eirozonas dalībvalsts un piedalāties īstu lēmumu pieņemšanā par monetārās savienības attīstību, nākotni un darbību. Tas nebija iespējams iepriekš – iepriekš nācās vienkārši izlasīt lēmumus, ko pieņēmuši citi, un ieviest tos.

Kādas ir Lietuvas prognozes par nākamā gada ekonomisko izaugsmi, un vai jau ir aplēsts, kā ekonomiku varētu ietekmēt satricinājumi globālajā finanšu tirgū un naftas cenu kritums?

Mēs ļoti rūpīgi novērojam situāciju, un, protams, Lietuva, tāpat kā pārējās Baltijas valstis un Somija ir būtiski iesaistīta tirdzniecībā ar Krieviju, bet Krievijas faktoru vienmēr ir nācies ņemt vērā divos aspektos. Viens aspekts, protams, ir ģeopolitiskā spriedze, kas saistīta ar notikumiem Ukrainā, Eiropas sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas, bet otrs, ne mazāk svarīgs aspekts ir reālā ekonomikas situācija Krievijā. Vājais Krievijas rublis jau ir būtiski ietekmējis mūsu tirdzniecības attiecību perspektīvas ar Krieviju jau kopš 2013.gada beigām.

Jau 2013.gada otrajā pusē mēs izjutām to, ka šīs attiecības pasliktinās, un vienlaikus vairākas nozares šo laiku ir izmantojušas visai lietderīgi, cenšoties diversificēt eksportu un atrast jaunus tirgus saviem produktiem un pakalpojumiem. Un ir būtiski uzsvērt to, ka gan produktiem un pakalpojumiem, jo, mums joprojām ir būtisks apjoms pārtikas eksporta uz Krieviju, bet papildus tam mēs apkalpojam arī ļoti lielu tranzīta kravu apjomu, tāpēc Lietuvas transporta sektors ir ļoti iesaistīts arī citu valstu tirdzniecības attiecībās ar Krieviju. Tāpēc mūsu transporta sektors arī cieta no notikumu attīstības. Šī iemesla dēļ mums nācās būtiski pārskatīt izaugsmes prognozes. Pavasarī mēs prognozējām, ka izaugsme nākamgad varētu sasniegt 4,3 procentus no iekšzemes kopprodukta, septembrī gan mums jau nācās būt mazāk optimistiskiem ar aptuveni 3,4 procentu prognozi. Šobrīd lēšam, ka reālistisks izaugsmes līmenis varētu būt 2,7 – 2,9 procenti – tas gan vēl nav oficiāla prognoze, bet prognoze, ka esmu izziņojis parlamentam diskusijās par budžetu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti