Pirmdien Katainens ierodas Rīgā, lai tiktos ar politiķiem, ekspertiem, studentiem un stāstītu par Eiropas Komisijas ieceri trīs gados Eiropas ekonomikā iepludināt 315 miljardu eiro, panākot to, ka no piesardzības važām atbrīvojas tieši privātie investori un atkal ir gatavi ieguldīt tā sauktajos riska projektos, piemēram, enerģētikā. Šim nolūkam veido Eiropas Stratēģisko investīciju fondu.
Par to, vai šī ideja ir vienīgā iespēja atdzīvināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, ar ko būtu jārēķinās Latvijas uzņēmējiem, cik ilgi prognozējama bezdarba krīze un kā izmantot imigrāciju, par šo un citiem jautājumiem ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Jirki Katainenu vēl pirms viņa vizītes Latvijā sarunājās Ina Strazdiņa.
Kad dzirdu sakām „Road show”, latviskojot - tūre, jo tieši tā oficiāli sauc jūsu regulārās vizītes dalībvalstīs, tad tas izklausās pēc izklaides, bet patiesībā jūs šajās tikšanās reizēs atklājat visai nopietnus vēstījumus par Eiropas Savienības investīciju plāniem. Kopš janvāra jūs esat pabijis jau vairākās valstīs, pirmā bija Itālija, vai redzat arī kādus augļus?
Jā, patiešām, Latvija būs 21. valsts, kurā es viesošos kopš gada sākuma. Rezultāti ir tādi, ka vairākas dalībvalstis ir sākušas veidot savas investīciju platformas, lai iegūtu no jaunā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda. Man ir bijusi iespēju runāt ar privātā sektora pārstāvjiem – uzņēmējiem un rūpniekiem, un es viņiem esmu teicis, ka ir jauni instrumenti, kurus var izmantot, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu vai augstāka riska privāto projektu finansēšanai. Un tieši šā iemesla dēļ es arī apceļoju visas dalībvalstis, jo tas, cik daudz valstis iegūs no Eiropas investīciju plāna, būs atkarīgs no tā, cik labi tieši privātais sektors izpratīs šīs jaunās iespējas. Valstīs tiešām ļoti daudz kas jau notiek, un es vēlos, lai arī Latvijas uzņēmumi iegūtu no šī investīciju plāna.
Ko jūs sagaidāt no Latvijas puses? Jūs izklāstīsiet savu redzējumu un informāciju, kas ir jūsu rīcībā, bet kādus jautājumus un reakciju sagaidāt pretī?
Ir trīs jautājumi, kurus es vēlētos izcelt. Kad es tikšos ar Latvijas politiķiem - premjerministri un ministriem, es vēlētos viņus iedrošināt iedibināt vietējo investīciju platformu, kas nozīmē, ka tajā būtu gan valsts, gan privāto investoru līdzekļi, kurus saliekot kopā varētu pretendēt uz Eiropas Investīciju fonda atbalstu. Šī jaundibinātā platforma varētu neatkarīgi izvēlēties projektus un arī piedāvāt finansējumu vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Otrs mans vēstījums būs īpaši privātajam sektoram par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds nozīmē riska finansēšanu. Ja ir privātie investori, kuriem tas ir nepieciešams, tad fonds ir šim nolūkam. Un trešā ziņa ir vidējiem un maziem uzņēmumiem, kā arī riska kapitāla fondiem – mēs dubultosim to naudas daudzumu, kuru Eiropas Investīciju banka piedāvās riska kapitāla finansēšanai. Es tiešām ceru, ka arī Latvijas uzņēmumi to izmantos.
Vai jūs redzat tos laukus, nozares, kurās Latvijas uzņēmēju projekti būtu īpaši sekmīgi?
Godīgi sakot, es īsti nezinu, kādas Latvijā ir lielākās vajadzības un prasības, un tas ir ļoti atkarīgs no privātajiem investoriem, tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir domāts pirmkārt tieši viņiem. Daudzviet cilvēki domā, ka fonds var atbalstīt valsts projektus, bet tas tā nav. Mēs gribam izmantot šo Eiropas naudu, lai dalītu risku ar investoriem un tādejādi mobilizētu privāto naudu reālajā ekonomikā. Tieši riska finansēšana ir tas, kas Eiropai patlaban ļoti pietrūkst, un tajā palīdzot mēs vēlamies mudināt privāto sektoru vairāk investēt reālajā ekonomikā.
Kad jūs sakāt riska finansēšana, kuri sektori Eiropā patlaban tiek uzskatīti par riskantajiem?
Risks nozīmē ļoti daudzas dažādas lietas. Vairākās valstīs vāja ekonomika sadārdzina finansēšanu, dažos gadījumos, piemēram, investēšana jaunajās tehnoloģijās tiek uzskatīta par augsta riska projektu, tāpat kā lielas, ilgtermiņa investīcijas enerģētikā. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds piedāvās atbalstu arī investīcijām digitālajā infrastruktūrā, enerģijas starpsavienojumos, atjaunojamās enerģijas sektorā un tā tālāk. Pamatā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds aizdod naudu, īsteno kapitāla ieguldījumus vai garantē privātajam sektoram atbalstu ilgtermiņa stratēģiskās investīcijās.
Cik draudzīgs šis fonds būs mazajām valstīm, piemēram, Baltijai, kurai var pietrūkt spēka, resursu pieteikt pietiekami konkurētspējīgus projektus un cik lielas garantijas ka atkal lielās valstis – Francija, Vācija nebūs pirmās?
Viss būs atkarīgs no privātā sektora aktivitātes. Ja privātie uzņēmēji domā, ka viņiem vajag palīdzību riskantos finansējumos, tad viņi var taisnā ceļā pieteikties Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šajā gadījumā valdībām nav kontroles funkcijas un, ka privātie uzņēmumi var nepastarpināti pieteikties šiem resursiem. Taču valsts sektors spēlē lomu tajā ziņā, ka izveido vietējo starpnieku, kurš strādā finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nevar tieši pieteikties lielajā fondā, taču to var darīt, piemēram, komercbankas, vai nacionālās bankas vai riska kapitāla vai citi fondi, kas, iegūstot atbalstu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem, tos tālāk izsniedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Par šo tā saucamo „Junkera” tātad Eiropas Komisijas prezidenta vārdā dēvēto plānu ir bijušas dažādas reakcijas, un ir kritiķi, kuri saka, ka arī ar šiem 300 miljardiem eiro, kurus paredzēts iepludināt ekonomikā, piesaistot privāto uzņēmēju naudu, tik un tā nepietiks, lai uzsildītu Eiropas ekonomiku. Vai jūs pats par 100 procentiem esat pārliecināts, ka tas izdosies?
Jā, es ļoti stipri ticu. Plānā ir trīs lietas – pats investīciju fonds, tad projektu portāls, kurā valsts un privāto uzņēmēju kopīgo projektu veicinātāji var darīt zināmas savas idejas un tādā veidā iegūstot lielāku redzamību un piesaistīt privātos investorus, un trešā lietā – iekšēja tirgus padziļināšana un paplašināšana. Un tieši šī trešā lieta patiesībā ir vissvarīgākā, jo tās nolūks ir saskaņot Eiropas Savienības, piemēram, kapitāla, digitālo un enerģijas tirgu. Tas stiprinās Eiropas konkurētspēju un dos lielāku iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem īstenot pārrobežu tirdzniecību. Ir taisnība, ka 300 miljardi eiro trīs gados nav pietiekami, taču tas ir tas, ko var darīt Eiropas Stratēģisko investīciju fonds. Mēs cenšamies izmantot valsts resursus ļoti efektīvi, lai mobilizētu privāto naudu Eiropas ekonomikā, un tā ir tikai daļa no risinājuma. Fonds viens pats uzreiz vienā piegājienā visu nemainīs.
Kādas vēl ir iespējas atdzīvināt Eiropas ekonomiku?
Manuprāt iekšējais tirgus ir visefektīvākā un vissvarīgākā investīciju plāna daļa. Ja paraugāmies, piemēram, uz digitālo tirgu. Tas Eiropas Savienībā nav saskaņots. Mums joprojām ir 28 dažādi autortiesību, datu aizsardzības un pievienotās vērtības nodokļa režīmi. Tas nozīmē, ka Eiropas kompānijām ir ļoti sarežģīti īstenot pārrobežu tirdzniecību un patērētājiem šīs preces iegādāties. Manuprāt, iekšējā tirgus padziļināšanai un paplašināšanai būs vislielākā ietekme uz Eiropas Savienības ekonomiku. Mums ir arī jāparūpējas par valsts finansējumu, jo tas ir priekšnosacījums investīcijām. Investoriem, tāpat kā vienkāršajiem pilsoņiem ir nepieciešama drošība un pārliecība, brīdī, kad viņi nolemj, vai tērēt vairāk, vai mazāk.
Runājot par Somiju – valsti, kuru jūs pats pazīstat vislabāk. Jūs vēl nesen bijāt zeme ar visaugstāko – „trīs A” kredītreitingu. Tagad tas ir samazināts. Kā jūs redzat, kā šis investīciju plāns varētu palīdzēt, piemēram, jūsu paša Somijai?
Somijai ir labas iespējas iegūt no šā plāna. Pirmkārt, iekšējā tirgus attīstības dēļ, jo Somija ir ļoti uz eksportu orientēta ekonomiku. Otrkārt, Somijā ir nepieciešams īpaši kapitāla finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mēs tagad cenšamies nodibināt šo starpnieku, kurš palīdzētu strādāt ar fonda naudu. Treškārt, lielu lomu varētu spēlēt Ziemeļu Investīciju banka, kas ir kopīga Ziemeļu un Baltijas valstīm. Tā varētu kalpot par reģionālu investīciju platformu, kas varētu veltīt daļu resursu augstāka riska privātajiem projektiem un pieteikties uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem.”
Runājot par bezdarbu, kas arī ir jūsu lauciņš, ko jūs varat prognozēt cilvēkiem, kas izmisīgi meklē darbu Latvijā, vai Spānijā. Vai tuvākajos gados šis ļoti augstais bezdarba līmenis Eiropā joprojām saglabāsies?
Situācija ar nodarbinātību kopumā uzlabojas, taču daudzās valstīs bezdarbs joprojām ir nepieņemami augsts. Tie nav tikai skaitļi, tie ir reāli cilvēki, kas to ļoti tieši izjūt savā personiskajā dzīvē. Mums īpaši jācenšas palīdzēt jauniem cilvēkiem vai nu iegūt izglītību vai darbu vai iespēju apmeklēt kursus. Mēs nevaram atļauties zaudēt šo jauno cilvēku darba rokas. Šis būs pirmais gads, kopš ilgiem laikiem, kad visu Eiropas Savienības valstu ekonomikas rāda izaugsmi un tam būtu jāpalīdz arī nodarbinātībā. Bet, protams, tas tomēr prasīs laiku atgriezties tajās laimīgajās dienās, kad bezdarbs patiešām bija zems. Arī tādēļ mēs centīsimies pamatīgi strādāt ar investīciju plānu.
Sešdesmitajos gados Somijā bezdarbs kādu brīdi bija tikai 0,7 procentus liels. No šodienas perspektīvas raugoties tas patiešām izskatās neticami. Vai jūs ticat, ka kaut ka stāds varētu atkārtoties?
Kāds ir teicis, ka ilgtspējīgs bezdarba līmenis ir starp trim un četriem procentiem, jo vienmēr ir vajadzīga situācija, kad kāds meklē darbu un darba devējs meklē darbiniekus. Tad darba tirgus ir dinamisks. Taču, jā, arī tik zems bezdarba rādītājs ir iespējams, ja vien visu dara pareizi, fiskālās politikas iedrošina cilvēkus strādāt un tiek veicinātas investīcijas. Vēl viena lieta, kas izmainīs bezdarba efektu, būs novecošanās. Eiropā ar katru gadu samazinās darba spējīgo cilvēku skaits. Tas ir milzīgs izaicinājums, jo arvien vairāk būs tādu cilvēku, kam vajadzēs palīdzību un mazāk būs to, kas iemaksās sociālajā budžetā. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka visiem tiem cilvēkiem, kuri var strādāt, ir darbs.
Daudzās valstīs šis ir ļoti jūtīgs jautājums, taču, vai Eiropai šajā situācijā palīdzētu imigrantu uzņemšana?
Tas palīdzētu un mums ir vajadzīga lielāka imigrācija. Tas nu ir fakts. Mums ir jādzīvo daudz multikulturākā vidē. Pirmkārt, tā ir mūsu cilvēciskā atbildība par cilvēkiem, kas cieš un meklē patvērumu, un otrkārt, mums ir arī jābūt atvērtākiem tiem imigrantiem, kas ierodas mūsu valstīs, lai strādātu. Mums ir vajadzīgs darba spēks, jo Eiropa noveco. Pat tad, ja daudzās valstīs, kas cieš no bezdarba, šī šķiet pavisam neaktuāla problēma, taču ar gadiem, ka jau sacīju, darba roku daudzums saruks un tā būs milzīga slodze mūsu sociālajai sistēmai.
Kopumā ņemot, cik interesanta Eiropas Savienība patlaban ir ārvalstu investoriem?
Tā ir diezgan interesanta. Piemēram, Ķīnas investīcijas Eiropā aug. Eiropa ir labāka, nekā mums patlaban šķiet. Protams, ir dažādi izaicinājumi, īpaši dažās dalībvalstīs, kur ir slikta fiskālā situācija. Ekonomikā lielu daļu nosaka psiholoģija. Pat tad, ja ekonomika pieaug, mēs joprojām esam krīzes noskaņojumā, taču, ja sāk kustēties investīcijas, viena, otra kompānija palielinās, investē, tas rada tādu atmosfēru, kurā arī citas seko šai virzībai. Līdz ar to ar investīciju plānu mēs cenšamies ietekmēt arī Eiropas privātā sektora psiholoģiju.
Baltijā ir pētījumi, kas apliecina, ka līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā, privātie uzņēmēji piebremzē ar investīcijām. Vai jūs saredzat, ka tam ir liela ietekme šajā reģionā, Baltijā, arī Somijā?
Pilnīgi noteikti tam ir negatīva ietekme. Dažādās valstīs tas ir ļoti atšķirīgi, bet visvairāk to jūt, protams, Ukrainai tuvākās valstis. Nedrošība samazina pārliecību, kas ir priekšnosacījums ilgtermiņa investīcijām. Taču mēs esam vērojuši arī ļoti interesantu tendenci, proti, ka kompānijas, kas ir pazaudējušas tirgu Ukrainā vai Krievijā, ir spējušas atrast biznesa partnerus citās pasaules vietās. Tā ir, piemēram Polijā, kur man stāstīja, ka viņu produktivitāte un ienākumi pat šādā veidā ir palielinājušies. Protams, ir kompānijas, kuras šajā situācijā ļoti cieš.
Ja Eiropas investīciju plāns strādās labi, kādas izmaiņas trijos gados mēs varētu sagaidīt?
Pirmkārt, es ceru, ka mēs redzēsim lielāku pārliecību biznesā. Tas nozīmē, ka pieaugtu investīciju līmenis un līdz ar to lielāka drošība par nākotni. Es ceru, ka mums izdosies mobilizēt resursus arī no citām pasaules vietām, parādot, ka Eiropas ekonomika aug ātrāk, nekā iepriekš, un līdz ar to augs arī patērētāju uzticība. Pakāpeniski mēs izveidotu daudz iedrošinošāku vidi gan ārvalstu, gan vietējām investīcijām.
Kādu iespaidu uz investīciju vidi atstāj diskusijas par Lielbritānijas iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības?
Jebkas, kas rada nenoteiktību allaž ir slikti ekonomikai. Taču es ceru, ka mēs ļoti konstruktīvi varam risināt šo jautājumu. Mums ir nepieciešama Lielbritānija Eiropas Savienībā un Lielbritānijai ir nepieciešama Eiropas Savienība. Tagad, kad mums ir ambiciozi plāni iekšējā tirgus stiprināšanai, tas varētu būt viens no pamudinājumiem britu cilvēkus padomāt, jo Apvienotajai Karalistei šis allaž ir bijis ļoti aktuāls jautājums. Es ļoti vēlētos, ka mēs kopā ar Lielbritānijas valdību varētu šo jautājumu atrisināt cik drīz viens iespējams, lai izvairītos no tās negatīvās ietekmes, ko varētu atstāt šī nenoteiktība.
