Likumā noteikts pienākums maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma nodokļu administrācijai izsniegt tā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās un finansiālās darbības datus, informē Saeimas Preses dienestā.
Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā.
Saeimas Preses dienestā norāda, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID iepriekš no ārvalstu nodokļu administrācijas nevarēja iegūt informāciju par ārvalsts komersanta darījumu vērtību Latvijā, jo nebija iespējams nodrošināt pierādījumus par iespējamo nodokļu nemaksāšanu Latvijā. Ar jaunajiem grozījumiem arī noteikts pienākums kredītiestādēm informēt VID par attiecīgo komersantu darījumu apjomu Latvijā.
Tāpat nodokļu administrēšanā VID turpmāk varēs iegūt informāciju arī no pasta komersantiem par personām, kuras, izmantojot pasta komersanta pakalpojumus, veic saimniecisko darbību. Finanšu ministrijas pārstāvji par grozījumu virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iepriekš atzīmēja, ka pasta komersanti ir būtisks pakalpojumu ķēdes posms digitālās komercijas saimnieciskajā darbībā: prece, kas tiek piedāvāta, izmantojot tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, tiek nogādāta līdz pircējam, izmantojot pasta pakalpojumus.
VID iepriekš ir identificējis vairāk nekā 20 ārvalstu tīmekļa vietnes (Interneta veikali, kas nav platformas, kā ebay, amazon, aliexpress u.c.),, kuru īpašnieki regulāri piegādā preces Latvijas iedzīvotājiem un kuriem, iespējams, ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem un jāmaksā nodoklis. Tomēr PVN nav samaksāts, tādējādi valsts budžetam radot ievērojamus zaudējumus, likumprojekta anotācijā norādījusi Finanšu ministrija.
Ar grozījumiem paredzēts uzlabot regulējumu, kas, konstatējot pārkāpumu, ļauj atslēgt domēna vārdu. Plānots, ka attiecīgā domēna vārdu varēs atslēgt visos gadījumos, kad preču piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs nav identificējams, kā arī, ja nodokļu maksātājs piedāvā preces vai pakalpojumus, kuru distances tirdzniecība ir aizliegta.
Tāpat attiecīgā domēna vārdu varēs atslēgt par nesadarbošanos ar VID informācijas sniegšanā par komersantiem, kas varētu būt noderīga citu nodokļu maksātāju kontroles pasākumu veikšanai.
KONTEKSTS:
Jautājums par interneta veikalu aktivitātēm aktualizējās 2017. gadā, kad VID apturēja sludinājumu vietnes "ss.lv" darbību. Šāds lēmums tika pieņemts, jo uzņēmums attiecās sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID bija pamats uzskatīt, ka šajā portālā sludinājumus ievieto arī nodokļu krāpnieki, īpaši auto tirdzniecības jomā.
