Interese par saules parku attīstīšanu Latvijā pieaug, bet tīklā jaudu apjoms izsmelts

Saules parku attīstīšana Latvijā pēdējos divos gados uzņēmusi apgriezienus, un tuvākā nākotnē pirmie saules parki, kas patlaban ir attīstīšanas stadijā, sāks nest darba augļus. Interesi par saules parku attīstīšanu Latvijā izrāda gan vietējie, gan ārvalstu investori. Konkurence par brīvajām jaudām ir milzīga, jo tīklā jaudu apjoms ir izsmelts.

Interese par saules parku attīstīšanu Latvijā pieaug, bet tīklā jaudu apjoms izsmelts
00:00 / 05:21
Lejuplādēt

Jau pandēmijas laikā Latvijā gan industriālā, gan individuālā līmenī pieauga interese par saules enerģijas izmantošanu, jo pirms diviem gadiem valdībā tika pieņemts nacionālās enerģētikas un klimata plāns, kas nosaka, ka jebkuru atjaunīgo resursu ieviešana var notikt bez jebkādiem ierobežojumiem, stāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktors Dmitrijs Skoruks.

"Ja mēs runājam par industriju, nozarēm, tad vairāki potenciālie attīstības projekti jau parādījās, notiek visu nepieciešamo atļauju saskaņošana, un gan starptautiskie, gan vietējie komersanti redz vietu saules paneļu risinājumiem Latvijā," teica Skoruks.

Uz jautājumu, cik daudz industriālo projektu patlaban ir attīstības stadijā, Skoruks pauda: "Ekonomikas ministrija nav pozīcijā, lai sauktu konkrētus skaitļus, jo tā ir komercinformācija. Bet apkopotā veidā var konstatēt, ka esošās investīciju plūsmas vairāk koncentrējas uz priekšizpēti, tostarp nepieciešamo ietekmes uz vidi procedūru nosegšanu.

Būvniecības posmi sagaidāmi nākamos divos gados. Sākot ar 2025., 2026. gadu industriālais segments varētu rādīt būtisku izaugsmi un izrāvienu."

Skoruks iezīmēja tendenci, ka starptautiskie investori sadarbojas ar vietējiem. Tiek veidotas partnerības, iegādātas nepieciešamās jaudas Latvijā. Arī valsts kapitālsabiedrības attīsta saules parkus. Vērā ņemamas ieceres saules parku attīstīšanā ir "Latvenergo", kas šajā jomā darbojas visā Baltijā, stāstīja uzņēmuma "Saules parku" attīstības vadītājs Ivars Inkins.

"Līdz šim straujāk virzījās saules parku projekti Lietuvā un Igaunijā, bet šobrīd straujš pieaugums vērojams tieši Latvijā. Investīcijas lēšamas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Ilgtermiņa mērķis ir 600 megavatu saules parku Baltijā. No tiem tuvākajā gadā attīstības jeb projektēšanas stadijā ir aptuveni 50 megavatu saules parku attīstība Latvijā. 2024. gadā ir ambīcija ievērojami kāpināt saules parku uzstādītās jaudas arī Latvijā," klāstīja Inkins.

Runājot par konkurenci, Inkins pauda, ka cīņa par brīvajām jaudām notiek, un konkurence attīstītāju vidū ir jūtama.

"Mēs izjūtam ārvalstu investīcijas Latvijā tieši saules parku tirgū. Konkurence par brīvajām jaudām ar pieslēgumiem pie "Sadales tīkliem" un "Augstpriegumu tīkliem" ir nenoliedzama. Neatkarīgi, kas ir attīstītājs – privāts vai valsts kapitālsabiedrība – šie konkurences apstākļi ir absolūti vienādi. Mēs esam vienādā pozīcijā ar jebkuru privāto attīstītāju," teica Inkins.

Pretējās domās ir Igaunijas atjaunīgās enerģijas ražotāja SIA "Evecon" valdes priekšsēdētājs Gatis Lazda, sakot, ka spēles noteikumi tomēr nav visiem vienādi un uzlabojumi būtu veicami.

"Katra pašvaldība redz šo projektu savādāk. Vienā pašvaldībā ir vajadzīga zemes transformācija, citā ne. Vienā pašvaldībā mēs redzam, ka var tikt ievēroti šie atvieglotie noteikumi attiecībā uz saules parku būvniecību, bet citai šķiet, ka ir nepieciešamas visas atļaujas kā būvei. Tam vajadzētu būt vienotam procesam ar skaidriem noteikumiem, lai investori no tā nebaidītos," stāstīja Lazda.

Tāpat Lazda novērojis, ka par saules parku attīstīšanu ir ļoti liela interese no lielajām energokompānijām, kas paziņojušas par saviem investīciju plāniem, bet tas rada bažas un neizpratni, jo tīklā jaudu apjoms ir izsmelts.

"To iepriekš ir paziņojis gan "Augstsprieguma tīkls", gan "Sadales tīkls". Rodas bažas par apstākļiem, kas, iespējams, var tikt radīti un neņemt vērā esošos investorus. Esam redzējuši precedentus kā nacionālo interešu objekts un citus. Pastāv baža," atzina Lazda.

"Evecon" iecerējis vēl šogad un arī nākamgad uzcelt sešus jaunus saules enerģijas parkus Latvijā, ieguldot 30 miljonus eiro.

"Esam šo jaudu rezervējuši, uzsākuši projektēšanu, nopirkuši zemi, un rodas neizpratne, kur parādīsies 800 vai vairāk megavati, kur mēs to būvēsim. Kā es teicu, tad tīkls ir tāds, kā tas ir, un to regulē fizikas likumi. Tad mēs kā enerģētiķi nesaprotam – vai mēs kaut ko mazāk zinām, vai kaut kas notiks savādāk," sprieda "Evecon" valdes priekšsēdētājs.

Arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pandēmijas laikā saņēma atļauju komerciāla saules parka attīstīšanai. Viņš novērojis, ka pirms diviem gadiem interese par saules parku attīstīšanu bija mērena, bet līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā investoru vēlmi attīstīt saules parkus var dēvēt kā sprādzienveida.

"Pieaugot interesei un pieprasījumam pēc iekārtām un darbiem, skaidrs, ka pieaug iekārtu un būvniecības cenas. Vēl ir paralēlais process – industrija, kas ražo iekārtas ir jau pārslēgusies, jo skaidri zināms, ka gāze vairs nebūs dominējoša elektrības un siltuma ražošanā," vērtēja Ozoliņš.

Viņš teica, ka saules parku attīstīšana virzās labvēlīgā virzienā un sabiedrība iegūs gan elektrības cenas, gan apgādes drošības ziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti