Precīzu reemigrantu bērnu skaitu Izglītības un zinātnes ministrija gan vēl tikai apkopos, taču kopumā pēdējos trīs gadus statistika ir aptuveni nemainīga. Kopā ar iepriekšējos gados atbraukušajiem Latvijas skolās mācījās vairāk nekā 800 reemigrantu bērni. Visgrūtāk ir tiem, kuriem tas ir pirmais mācību gads Latvijā, sevišķi, ja ir problēmas ar latviešu valodu.
Vajadzēja privātskolotāju latviešu valodā
Pagājušajā gadā Latvijas skolās mācības uzsāka 101 reemigrantu bērns. Starp viņiem arī Māras Bransones meita, kurai tas visnotaļ bija pārbaudījumu pilns gads. Vien pērn jūlijā visa ģimene no ASV pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un, nezinot latviešu valodu, jau septembrī meita uzsāka mācības 5. klasē. Kā labākais risinājums tika izvēlēta privātskola, jo tur bērnu skaits klasē mazāks un pieeja individuālāka.
“Es jau biju ar skolu sazinājusies pavasarī, pirms mēs braucām. Izrunājām, kādas varētu būt tās problēmas un kādi varētu būt risinājumi. Man patika tās atbildes, ko skola man deva, un arī tas, ka mums klases audzinātāja ļoti atsaucīga, arī runā labi angliski,” stāsta Māra Bransone.
Pirmais gads pagāja ne bez grūtībām, jo bērns ir arī izrauts no savas ierastās vides, citas izglītības sistēmas un draugu loka. Tomēr Māra Bransone uzskata, ka viņiem paveicās atrast piemērotu skolu. Arī bērni palīdz meitai iejusties. Joprojām gan liela problēma ir latviešu valodas apguve, tāpēc satrauc tas, kā būs nākamgad – lielajā skolā.
“Skolotājiem vajadzētu saprast, ka reemigrantu bērni ir vienkārši citādāki bērni. Un saprast to, ka, ja pieņem reemigranta bērnu, tomēr velta kaut kādu laiku vai pūles, lai apmācītu vai nu klases audzinātāju, vai kādu no skolotājām, kas strādātu ar šo bērnu,” saka Māra Bransone.
Vajadzīgs arī psiholoģiskais atbalsts
Pavisam nesen atpakaļ uz Latviju ar ģimeni pārcēlusies arī Iveta Ozola-Cīrule. Tā kā abi ar vīru ir latvieši, bērnam ar valodu lielu problēmu nav. Tomēr, uzsākot atgriešanās procesu, bija tam jāsagatavo psiholoģiski. Un tā ir viena no jomām, kurai Iveta ir pievērsusies, lai palīdzētu citiem reemigrantu bērniem.
“Es jau sadarbojos ar valodas centru. Mēs izstrādāsim ieteikumu formātā bukletiņus, kas būs atbalsts gan skolotājiem, gan arī vecākiem. Tieši par to, kā psiholoģiski bērnam palīdzēt, jo, kā mēs zinām, ja viņam ir ļoti augsts stresa līmenis, tad bērnam ir grūti apgūt kaut ko,” skaidro Iveta Ozola-Cīrule.
Eksperte: Nepieciešams atbalsts
Uz atbalsta nepieciešamību norāda arī “Providus” vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce: “Ir diezgan daudz nepieciešami tādi zināmā mērā personalizēti risinājumi: papildu atbalsts latviešu valodas apguvē, sociālo zinību apguvē un tamlīdzīgi. Tam ir arī pieejami līdzekļi, taču ļoti daudz no šī atbalsta būtu jānodrošina arī pašvaldību līmenī.”
Šobrīd katra pašvaldība pati lemj, kāds būs atbalsts un cik lielā mērā pieejams. Pieredze veidojas pamazām, un tās skolas, kas vienreiz ir uzdrošinājušās pieņemt reemigranta bērnu, izgājušas cauri procesam, kad ir jāmeklē papildu palīdzība un resursi, kļūst ar vien atvērtākas un ar pašvaldības atbalstu elastīgākas.
