Ik gadu Valsts darba inspekcija pieķer vairāk nekā 1000 gadījumu ar nereģistrētiem darbiniekiem. Vienlaikus inspekcijas vadītājs norādīja, ka vairāk nekā divās trešdaļās no šiem gadījumiem pēc inspekcijas vizītes darbinieki tiek legalizēti.
“Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, ka jāatrod veidi, kā nereģistrēto nodarbinātību transformēt uz legālo,” sacīja Lūsis.
Lielākā daļa no nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem saistīta ar Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr vērojama arī tendence, ka pēdējos gados arvien vairāk inspekcija fiksē viesstrādniekus, kuru nodarbināšana konkrētajos uzņēmumos nav sakārtota.
Inspekcijas vadītājs atzina, ka pastāv viesstrādnieku nodarbināšanas noteikumu apiešanas shēmas: “Vienā vai otrā Eiropas valstī tiek noslēgti it kā darba attiecību līgumi, un viņi [viesstrādnieki] tiek sūtīti uz citu valsti, tostarp Latviju.” Baltijas valstu starpā gan šajā jomā starp atbildīgajām inspekcijām esot laba sadarbība, kas ļauj operatīvi pārbaudīt aizdomīgos gadījumus.
Nereģistrētās nodarbinātības ziņā aizvien līderos ir būvniecības nozare, arī apstrāde un lauksaimniecība.
Līdz Covid-19 krīzei šajā sarakstā bija arī ēdināšanas nozare, kur pašlaik kopumā samazinājies darbaspēks.
Šonedēļ visā Eiropā norisinās aktivitāšu nedēļa nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai, īstenojot gan informatīvus, gan kontroles pasākumus.
