Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: vai uzlabojas situācija paliatīvās aprūpes pieejamībā?

Krustpunktā

Krustpunktā: Kariņš oficiāli nominēts premjera amatam; būs tehniskais budžets

Krustpunktā izvaicājam Valsts darba inspekcijas direktoru Renāru Lūsi

Inspekcija: Darba ņēmēji Latvijā darba drošības ziņā ļauj sev darīt pāri vairāk nekā vidēji Eiropā

Līdzšinējās krīzes Latvijā ir parādījušas, ka daļa darba devēju mēģina taupīt arī uz darbinieku, tai skaitā darba drošības rēķina, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, norādot – darba ņēmēji Latvijā diemžēl darba drošības ziņā ļauj sev darīt pāri vairāk nekā vidēji Eiropā.

Vaicāts, vai ir jau kādi signāli par darba devēju taupīšanu, darba vietās samazinot apkuri vai citādi mēģinot samazināt energoresursu patēriņa rēķinus, Lūsis sacīja, ka ir iestādes, arī valsts pārvaldē, kas skaidri paziņojušas, kas konkrētās dienās pāriet uz ekonomiskāku sildīšanas režīmu un pieturas pie "paša minimuma", kas ir noteikts normatīvajos aktos.

"18-19 grādi pēc Celsija ir pats minimums, kas ir jānodrošina biroja darbā," teica VDI vadītājs. "Ir uzņēmumi, kas iet uz šo minimumu. Varbūt kāds atļauj šo individuālo sildītāju, bet tad jau tā jēga atkal drusciņ zūd."

Runājot par apgaismojumu, loģiski, ka to var samazināt telpās, kas maz tiek izmantotas, piemēram, gaiteņos, sacīja Lūsis. "Ideālākais gadījums ir sensoru apgaismojums, kas ieslēdzas tanī brīdī, kad cilvēks tur reāli atrodas vai kad telpa tiek lietota." Savukārt, ja šāda sensora nav, tad darbinieks tumšajā gaitenī var paklupt vai paslīdēt.

"Tā kā tas balanss ir ļoti šaurs, un būtu ļoti jāizvērtē, vai tiešām var atļauties tā pilnībā aptumšot kaut kādas telpas, pa kurām cilvēki pārvietojas," sacīja inspekcijas direktors.

Viņš atzina, ka katra krīze ir potenciāls risks, kad kāds mēģina taupīt uz darbinieku, tai skaitā darba drošības rēķina, ko parādījušas visas iepriekšējās krīzes, tostarp gan ekonomiskā, gan pandēmijas. Tad mēģina rast risinājumus, kā saglabāt uzņēmējdarbību, un diemžēl kaut daļa to izvēlas darīt uz savu darbinieku rēķina. "Vai nu tur mēģinot kādu shēmu, vai kādam pasakot, lai pastrādā vairāk attālināti vai bez darba līguma," sacīja Lūsis.

Pēc viņa teiktā, cilvēki Latvijā attiecībā uz darba drošības jautājumiem ir diezgan pacietīgi. Ja cilvēks ir neapmierināts ar atalgojumu, to viņš kādu laiku var pieciest, bet ilgi ar to nesamierinās.

"Par darba drošību gan cilvēki Latvijā diemžēl joprojām atļauj sev darīt pāri vairāk nekā vidēji Eiropā. Tā kā mēs tā ciešamies, kamēr mums maksā, tikmēr labi.

Varam bez siltuma un cita. Tā nav tā pati labākā īpašība mums," teica Lūsis.

Viņš nedomā, ka cilvēki Latvijā nezinātu savas tiesības par darba drošību, bet ir pacietīgi attiecībā uz to ievērošanu. "Tā lielākā problēma ir: kamēr cilvēki saņem darba samaksu, tikmēr viņi ir gatavi turpināt strādāt pie ne tik labiem [darba] nosacījumiem, kas nav labs signāls."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti