Inovācijas - jauni risinājumi dažādām Baltijas reģiona problēmām

Brīžiem šķiet, ka inovācijas, līdzīgi kā reformas, ir buramvārds, ko politiķi un dažādu jomu eksperti piesauc kā atbildi uz visām problēmām un izaicinājumiem. Ja būs inovācijas, tad dzīve kļūs labāka. Tikai ar inovāciju palīdzību Eiropa var palikt vadošajā lomā pasaulē. Tās ir bieži dzirdētās frāzes.

Inovācijas - jauni risinājumi dažādām problēmāmArtjoms Konohovs

Tomēr kas īsti slēpjas aiz šī vārda? No šodienas līdz piektdienai katru rītu Latvijas Radio stāstīs par dažādām inovatīvām idejām un to autoriem. Pirmais ieraksts šajā sērijā ir par to, kas ir inovācijas un kā Baltijas reģions izskatās uz pārējo Eiropas valstu fona. Par to stāsta Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta valdes locekle, uzņēmēja un pasniedzēja Ana Trboviča.

Ana Trboviča

“Inovācijas ir kritiski svarīgas, jo tās piedāvā risinājumus dažādām problēmām. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts pievērš īpašu uzmanību problēmām un izaicinājumiem sabiedrībā. Proti kādi varētu būt risinājumi, kas palīdzētu mums dzīvot kvalitatīvāku dzīvi, vienlaikus aizsargājot apkārtējo vidi un rūpējoties par nākamajām paaudzēm," saka Trboviča.

Tātad inovācijas var būt jauni risinājumi visdažādākajām problēmām, ar ko mēs ikdienā sastopamies. Trboviča min piemēru no Igaunijas.

“Viņu tīkla pārvaldes operators, kas Eiropā joprojām parasti ir valsts pakļautībā esošs uzņēmums - un tā tas ir arī Igaunijā -, ir piedāvājis iespēju patērētājiem vieglāk pārslēgties no viena elektrības piegādātāja pie cita. Teorētiski tas daudzās pasaules valstīs ir iespējams, bet sistēma ir tik sarežģīta, ka ļoti neliels patērētāju skaits to dara. Tādēļ digitālie risinājumi var paplašināt patērētāju izvēles iespējas. Tas rada lielāku konkurenci, labākas cenas un labāku apkalpošanu. Un to visu var panākt, izmantojot inovācijas," akcentē Trboviča.

Ar mūsu reģiona valstīm strādā arī Olli Salmi. Viņš ir Baltijas jūras valstu inovāciju centra vadītājs izejvielu jomā. Viņš stāsta, ka Somijā, Zviedrijā un Igaunijā lielāku lomu spēlē tradicionālā derīgo izrakteņu ieguve. Savukārt Latvijā un Lietuvā uzsvars ir uz citām izejvielām.

Olli Salmi

“Runa ir par materiāliem, ko mēs nākotnē varētu izmantot bateriju ražošanā vai kā izejvielu 3D printeriem. Te Latvijā un Lietuvā jau izsenis ir ļoti spēcīga pētniecība materiālzinātņu jomā. Tādēļ Baltijas jūras reģionā mēs varam runāt par sarežģītām izejvielām, ko var izmantot mūsdienu augsti tehnoloģisko produktu ražošanā," uzsver Salmi.

Kā vienu no veiksmes stāstiem Latvijā Salmi min uzņēmumu “Alina”. Tas nodarbojās ar dabīgo piedevu ražošanu krāsām, kas tiek izmantotas iekštelpu apdarei. “Uzņēmuma dibinātāja Solvita Kostjukova ir stāstījusi, ka viņa bija domājusi par saviem bērniem un to, kā viņa varētu uzlabot dzīvi savai ģimenei. Tādēļ doma par drošu un veselīgu iekštelpu gaisu ļāva viņai izgudrot šo tehnoloģiju, ko mēs tagad palīdzam plašāk attīstīt," skaidro Salmi.

Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka mūsu valstī uzņēmēju gars nav pārāk plaši izplatīts. Un arī ekonomika kopumā nav pārāk moderna. Pārsvarā kompānijas nodarbojas ar salīdzinoši vienkāršu uzņēmējdarbības formu.

Tādēļ arī daudz tiek runāts par nepieciešamību kāpināt ekonomikas ražīgumu un radīt lielāku pievienoto vērtību, lai mēs varētu izkļūt no tā dēvētā vidējo ienākumu slazda.

Atbildot uz jautājumu, vai Baltijas valstīs saredzams pietiekami daudz ideju, kā arī vēlme radīt kaut ko jaunu un dibināt savus uzņēmumus, Salmi norāda, ka jauniešiem ir daudz ideju un enerģijas.

“Bet viņiem vienkārši ir jāatrod pareizā niša. Jo tad, kad viņi domā, piemēram, par izejvielām, visticamāk, viņiem prātā nāk derīgo izrakteņu ieguve. Un tad viņi nesaskata nekādu saikni ar inovācijām. Bet mūsu uzdevums ir parādīt, kāda veida uzņēmumus un idejas mēs atbalstām, tostarp arī kompāniju “Alina”. Tā kā es domāju, ka pamats jau ir. Ir tikai nepieciešams šos cilvēkus ievirzīt pareizajā gultnē," tā Salmi.

Lai veicinātu jaunu izgudrojumu rašanos, nesen viens Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūta centrs tika atvērts arī Rīgā. Tas atrodas Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē, un centra dibinātāju vidū ir arī Kauņas un Tallinas tehnoloģiju universitātes.

Institūta pārstāvji uzstāj, ka Eiropas priekšrocība un spēks slēpjas labā izglītībā un starpvalstu sadarbībā, kas ļauj veiksmīgāk attīstīt dažādas idejas un ieceres.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti