INFOGRAFIKA: Ārvalstu noguldījumi Latvijas bankās sasnieguši zemāko līmeni

Ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās šobrīd veido 20,5% no kopējā noguldījumu apmēra, un tas ir vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu apmērs, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), norādot, ka tas skaidrojams ar to, ka banku sektoram ir cits riska modelis, kas tiek iestrādāts jaunajās biznesa stratēģijās. 

FKTK atzīmē, ka trīs pārmaiņu gados Latvijas banku sektorā ir paveikts liels darbs risku mazināšanā un panākta izpratnes maiņa biznesa veidošanai - realizējot vērienīgu klientu bāzes revīziju, ir panākta atteikšanās no riskantā  klientu segmenta un būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, kā arī pārtraukta sadarbība ar nevēlamiem čaulas veidojumiem.

Vienlaikus iekšzemes noguldījumu apjoms turpina pieaugt, augusta beigās sasniedzot 12,4 miljardus eiro un veidojot 79% no kopējiem noguldījumiem.

"Latvijas bankas, kuras bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā kontrolētā veidā un bez liekiem satricinājumiem, nodrošinot augstus būtiskos darbības rādītājus, ir atteikušās no būtiskas noguldījumu daļas," norāda finanšu sektora uzraugs.

FKTK pauž pārliecību, ka tās savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tas stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli. "Pilnīga sektora transformācija būs paveikta līdz ar jauno biznesa modeļu iekļaušanu banku nākotnes darbības stratēģijās," norāda FKTK.

Komisija sagatavojusi infografiku, kurā parādīts arī ārvalstu noguldījumu īpatsvars Latvijā, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm. Pēc finanšu tirgus uzrauga teiktā, Latvija, pretēji kā iepriekš, šobrīd nav vairs to valstu vidū, kurās ir augsts ārvalstu noguldījumu īpatsvars, bet ir līdzīgā situācijā kā Francija un Īrija.

Latvijā nepilna gada laikā teju par pusi samazināts ārvalstu noguldījumu apjoms. 2017.gadā tas bija 39,7%, bet 2018.gadā - 20,5%.

2017.gada īpatsvars bija augstākais starp eirozonas valstīm. 

KONTEKSTS:

Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs

Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.

Pēc “ABLV” problēmām Saeima aprīlī noteica aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Iepriekš Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt arī FKTK darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti