Nelielais kāpums vairo ticību Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana solījumiem, ka patēriņa cenas drīzumā sāks kristies.
Jauna ekonomikas krīze Turcijā sākās pirms nepilna gada, kad Erdogans sāka neparastu ekonomikas eksperimentu, cenšoties pazemināt hroniski augsto inflāciju, samazinot procentu likmes.
Pasaulē pieņemtā ekonomikas teorija noteic, ka zemās procentu likmes veicina ekonomikas izaugsmi un paaugstina cenas, jo palielinās pieprasījums.
Turcijas reālā procentu likme pašlaik ir mīnus 64,4%, kas nozīmē, ka cilvēki ir mudināti pēc iespējas vairāk tērēt, kamēr likmes vērtība nav vēl vairāk sarukusi.
Erdogans vairākkārt aicinājis būt pacietīgiem un solījis, ka nākamā gada sākumā cenas atkal sāks kristies.
Centrālās bankas jaunākās prognozes liecina, ka inflācija saruks līdz apmēram 40%, kad nākamgad jūlijā Erdoganam vēlēšanās būs jācenšas saglabāt amatu.
Opozīcijas līderi un daudzi Turcijas iedzīvotāji pauž neuzticību oficiālajiem valdības datiem.
Opozīcijas aplēses liecina, ka inflācija sasniegusi gandrīz 100%, bet neatkarīgo ekonomistu no Turcijas pētniecības institūta ENAG aplēses liecina, ka patēriņa cenas saglabājušās stabilas, lai gan institūta aprēķinātā inflācija ir daudz augstāka nekā ziņo valdība.
ENAG dati liecina, ka jūlijā gada inflācija Turcijā bijusi 176% salīdzinājumā ar 174% jūnijā.
