Inflācija deldē uzkrājumu vērtību, ko nākotnē kāpinās bāzes procentu likmes paaugstināšana

Augstā inflācija samazina uzkrājumu vērtību, bet pagājušajā nedēļā pieņemtais Eiropas Centrālās Bankas (ECB) lēmums par bāzes procentu likmes paaugstināšanu palielinās uzkrājumu ienesīgumu nākotnē. 

Latvijas iedzīvotāji nav lieli uzkrājumu veidotāji – "Eurostat" dati liecina, ka uzkrājumu ziņā esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Visbiežāk iedzīvotāji kā galveno iemeslu min mazos ienākumus un to, ka dzīvo no algas līdz algai. Arī noguldījumu procentu likmes pēdējos gados pat bija negatīvas – depozīta likme bija mīnus 0,5%. 

Eiropas Centrālās Bankas rīcība pozitīvi ietekmēs uzkrājumu ienesīgumu
00:00 / 05:10
Lejuplādēt

Pagājušajā ceturtdienā ECB palielināja galveno bāzes procentu likmi līdz 1,25%, un tas pozitīvi ietekmēs uzkrājumu ienesīgumu nākotnē.

Covid pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi pieauga līdz 9 miljardiem eiro. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Andris Lāriņš pastāstīja, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas uzkrājumu apjoms aug, bet lēnāk.

"Pēc Latvijas Bankas datiem, uzkrājumi Latvijā joprojām pieaug," teica Lāriņš." Bet, protams, gaidot ziemu un cenu pieaugumu, mēs redzam, ka uzkrājumu pieauguma temps samazinās, it īpaši vasaras otrajā pusē, kas nozīmē to, ka naudas rezerve iedzīvotājiem ir, lai kaut kā mīkstinātu šo augsto inflāciju, bet viena no problēmām ir tā, ka 80% naudas pieder 20% iedzīvotāju."

Baltijas valstīs šobrīd ir augstākā inflācija eiro zonā – ap 20%, un inflācija ietekmē ne tikai pirktspēju, bet arī noguldījumus.

"Matemātika ir ļoti vienkārša – ja, piemēram, man šodien ir 100 eiro un es tos turu kontā, pēc gada tā prece, ko šodien var nopirkt par 100 eiro, ja inflācijas pēdējie rādītāji ir ap 20%, tad pēc gada man par šo preci prasīs 120 eiro un man 20 eiro pietrūks, kas nozīmē, ka naudas vērtība būs kritusies," paskaidroja Lāriņš. "Tieši tāpēc jāmeklē veidi, lai pēc gada man nebūtu [tikai] šie 100 eiro, bet viņi būtu uzauguši vismaz līdz 120 eiro, lai kompensētu inflāciju."

Pētījumu par iedzīvotāju uzkrāšanas paradumiem nesen veikusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO. Kā stāsta ERGO dzīvības apdrošināšanas produktu attīstības vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš, iedzīvotāji uzkrājumu nozīmi apzinās, bet tos veido tikai 40% aptaujāto.

"Divas trešdaļas cilvēku saka, ka uzkrājumi ir svarīga lieta, bet 31% cilvēku atbildēja, ka ir vērts par to domāt, bet viņiem nav naudas, lai to darītu," sacīja Zvirgzdiņš. "Mums bija jautājums, kā šīgada notikumi – karš un inflācija – ietekmē jūsu uzkrājumu veidošanas paradumus, un 5% atbildēja, ka šā gada notikumu iespaidā sāka veidot uzkrājumus. Savukārt 22% ir pateikuši, ka diemžēl cenu kāpuma dēļ un brīvo līdzekļu trūkuma dēļ viņi ir tā kā pārtraukuši veidot uzkrājumus."

Latvijā ir liela daļa iedzīvotāju, kuru ienākumi nepārsniedz minimālo algu, taču Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše vērtē, ka 

nekrāj arī tie, kas to varētu atļauties.

"Varbūt 5 [eiro] ir ļoti maza summa, bet tie noteikti var būt 10 eiro mēnesī, par ko mēs varam runāt. Tie var būt 20 un 30 [eiro]," norādīja Brikše. "Uzkrājumu apjoms var pakārtoties cilvēka ienākumiem mēnesī un tai kopējai finanšu plūsmai, bet regulāri to darot. Sistemātiskums un regularitāte arī no mazas summas reizi mēnesī var izveidot drošības spilvenu, vienkārši tam būs nepieciešams ilgāks laiks. Bet ir iedzīvotāju daļa, kas tiešām arī nevar to atļauties."

Kas varētu palīdzēt uzkrājumu veidošanā? Aija Brikše aicina izveidot automātisku ikmēneša maksājumu.

"Iesakām vispirms domāt par tādiem automatizētiem risinājumiem, lai nav risks, ka vienkārši aizmirstas vai nesanāk," paskaidroja Brikše. "Bet, ja mēs runājam par to otru iedzīvotāju daļu, kurai uzkrājumi ir izveidoti pietiekami, tad jā, šis noteikti ir labs brīdis, kad domāt par ieguldīšanas iespējām. Ir tādas ar mazāku risku pieejas – uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, var palielināt iemaksas 3. pensiju līmenī. Tikpat labi var skatīties arī citus finanšu instrumentus – akcijas, ieguldījumus fondus, bet tur noteikti vislabāk ir vērsties vai nu pie licencēta ieguldījumu brokera vai savā bankā un visas iespējas atbildīgi izvērtēt, pirms spert to soli un ieguldīt."

ERGO dzīvības apdrošināšanas produktu attīstības vadītājs Zvirgzdiņš uzsver, ka

arī valsts joprojām atbalsta ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu.

"Ja iegulda ilgtermiņa uzkrājumā, tad tur ir lieliska lieta, ka no valsts vēl var dabūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, ja veidojam uzkrājumu dzīvības apdrošināšanā un iemaksājam vienā gadā 1000 eiro, tad mēs no valsts nākamajā gadā kā nodokļu atvieglojumus, ja esam iepriekš maksājuši nodokļus, varam saņemt 200 eiro," teica Zvirgzdiņš. "Respektīvi, ja tu noslēdz šo līgumu vismaz uz 10 gadiem, tad arī dabūt šo nodokļu atvieglojumu. Līdz ar to tā ir lieliska motivācija veidot šo uzkrājumu ilgtermiņā."

Pagājušajā ceturtdienā ECB nolēma būtiski palielināt galveno bāzes procentu likmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%. Tas tika darīts, lai samazinātu inflāciju un stabilizētu cenas. Bet pozitīvas eiro procentu likmes pozitīvi ietekmēs gan depozītu tirgu, gan citus uzkrājumus, palielinot to ienesīgumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti