Pēc viņas teiktā, jau aprīlī abām ministrijām uzdots vērtēt iespējas izveidot atbildīgo institūciju, kas pieņemtu lēmumus sankcijām pakļauto uzņēmumu rīcības ierobežošanas jautājumos. Taču šobrīd, pēc sešiem mēnešiem, reāls risinājums sankcijām pakļauto uzņēmumu darbības turpināšanai, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, nav rasts.
"Bet uzņēmumi, kas ir sankcionēti, nav tikai sankcionētās personas īpašumā. Tur ir arī citas un dažādas citas iesaistītās puses (..)," skaidroja ministre.
Šobrīd ir sagatavots ĀM ziņojums par to, ka ir nepieciešami vēl seši mēneši šādas institūcijas izveidei, informēja Indriksone.
Pēc viņas domām, ideālais variants būtu atņemt sankcionētajām personām infrastruktūru un resursus, tādējādi liedzot viņiem iespēju jebkādi gūt no tiem ieņēmumus. Šobrīd gan kopējais Eiropas regulējums šādu risinājumu neparedz, taču valsts var piemērot individuālus risinājumus, izveidojot "ugunsmūri" un nodrošinot, ka sankcionētās personas negūst nekādu labumu no šiem uzņēmumiem.
Indriksone gan sacīja, ka tie ir juridiskie risinājumi, kas būtu jāvērtē ĀM, iespējams, arī Latvijas Bankai sadarbībā ar finanšu institūcijām.
"Ir jādod leģitīmi, juridiski korekti risinājumi un jāizveido institūcija, kas pieņem lēmumus. Lai nebūtu tā, ka kuģis dreifē jūrā jau mēnešiem ilgi un kāds par to beigās samaksās.
Mēs redzam risku, ka beigās arī Latvijai valdībai var piestādīt rēķinu par kaut kādiem izdevumiem, kas radušies nevis sankcionētai personai, bet citām," atzina ministre.
Pēc viņas teiktā, tiek gaidīti risinājumi no TM un ĀM, kas "pārāk ilgi kavējas" ar tās atbildīgās institūcijas izveidi, kas pieņems attiecīgos lēmumus. "Tie ir daudz un dažādi lēmumu tieši par sankciju piemērošanu, lai netiktu pārkāptas sankcijas, ko un kā darīt (..)"
