Uzņēmumā norādīja, ka dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2022. gada pirmajā ceturksnī veidojušies vairāku faktoru dēļ, tostarp gada pirmajos trīs mēnešos bijis mazāks dabasgāzes patēriņš, kā arī “Conexus”, reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā, 27. februārī, krātuves izņemšanas sezonas laikā, sāka dabasgāzes iesūknēšanu.
Gada pirmajā ceturksnī pārvadītās dabasgāzes apjoms ir krities par 11%, ko ietekmēja gan gaisa temperatūra, kas ziemas mēnešos bija augstāka nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, gan arī valsts lielākajās termoelektrocentrālēs par divām trešdaļām samazinājies elektroenerģijas ražošanas apjoms, atzīmēja uzņēmumā.
Dabasgāzes patēriņa kritums ir arī ļāvis samazināt no Inčukalna pazemes gāzes krātuves izņemto dabasgāzes apjomu un 2022. gada trīs mēnešos tika izņemts 6,8 TWh dabasgāzes.
KONTEKSTS:
Saeima ceturtdien, 28. aprīlī, konceptuāli atbalstīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes ar 2023. gada 1. janvāri. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
EM iepriekš atzina, ka uzsāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kas būtu ieinteresēti sašķidrinātās gāzes termināļa attīstībā Latvijā. Runa esot par iespējām attīstīt termināli Skultē, bet Rīgā varētu tikt piedāvātas vairākas vietas. Būtiskākie kritēriji sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei Latvijā – valsts neiesaistās projektā, tostarp nedod apsolījumus no valsts kapitālsabiedrībām, vai arī iesaistās iespējami maz.
Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis pie Skultes ostas varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš.
