Ilgstošā sausuma dēļ pērn - zemākā vidējā graudaugu ražība 7 gadu laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 miljons tonnu, kas ir par 635 200 tonnu jeb 23,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados.

Ar graudaugiem bija apsēti 690 900 hektāru, kas ir par 12 700 hektāru jeb 1,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131 000 hektāru jeb 34,9%, tai skaitā ziemas kviešu par 116 100 hektāru jeb 35%, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6% 2017. gadā līdz 48,7% 2018. gadā.   

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118 400 hektāru jeb 36,1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Lielajās graudu audzētāju saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (59% no graudaugu sējumiem) vidējā ražība tikai par 3% pārsniedza graudaugu ražību valstī un sasniedza 30,8 centnerus no viena hektāra, 2017. gadā tā pārsniedza vidējo graudaugu ražību par 32% un bija 50,5 centneri. Šajās platībās 2018. gadā ieguva 61% no visas graudu kopražas.

2018. gadā kopumā iepirkti 1,7 miljoni tonnu graudu – par 634 800 tonnu jeb 26,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2017. gadu, graudu vidējā iepirkuma cena palielinājusies par 16%, 2018. gadā sasniedzot 168,34 eiro par tonnu, kas ir augstākā iepirkuma cena kopš 2014. gada.

2018. gadā 80,9% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2017. gadā – 86,1%), no kuriem 84% bija pārtikas kvalitātes (2017. gadā – 67,3%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājās no 72,8% 2017. gadā līdz 70% 2018. gadā.

2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 6200 hektāru jeb 5,3% pieauga rapša sējumu platības. Vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 27,8 centneriem 2017. gadā līdz 18,6 centneriem 2018. gadā, kopējā rapša sēklu raža samazinājās par 96 600 tonnu jeb 29,6%.

2018. gadā ziemas rapša sēju, tāpat kā ziemāju graudaugu sēju, apgrūtināja rudens lietavas, kas ietekmēja ziemas rapša sējplatības samazinājumu par 15 900 hektāru jeb 17,6%. Arī ziemas rapša sēklu vidējā ražība samazinājās par 11,4 centneriem jeb 36,4%.

Kartupeļu stādījumu platības 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par  400 hektāru jeb 1,7%, bet kartupeļu kopraža palielinājās par 4,6%, pieaugot vidējai ražībai no viena hektāra par 11 centneriem, 2018. gadā sasniedzot 191 centneru.

Ilgstošais sausums nelabvēlīgi ietekmēja arī dārzeņu audzēšanu. Pērn izaudzēja 139 100 tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 18 000 tonnu jeb 11,5% mazāk nekā 2017. gadā. Lai gan atklātā lauka dārzeņu platības pieauga par 200 hektāru, iegūtā raža samazinājās par 18 000 tonnu jeb 12,4%. To vidējā ražība samazinājās no 182 centneriem no viena hektāra 2017. gadā līdz 154 centneriem 2018. gadā. Siltumnīcās, tāpat kā gadu iepriekš, izaudzēja 11 500 tonnu dārzeņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti