Ilgais Covid-19 atbalsta gaidīšanas laiks «iegriezis» daudziem uzņēmējiem

Covid-19 krīzē cietušo atbalstam paredzētās algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu granti bija jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Tādējādi atbalstu par oktobri un novembri uzņēmēji varēja sākt saņemt tikai decembra beigās. Daudziem šie mēneši bija grūts laiks, un daļa uzņēmēju šo laiku neizturēja, savu darbību beidzot vai apstādinot uz laiku. To Latvijas Radio pastāstīja viesnīcu un restorānu nozarē, kā arī atrakciju, izklaides un atpūtas pakalpojumu jomā, kas nevar strādāt joprojām.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji atbalstam varēja pieteikties par oktobri un novembri, kad valstī bija mājsēde jeb lokdauns. Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste pastāstīja, ka nozares pārstāvji šo iespēju arī aktīvi izmantojuši. Tiesa, lielākais satraukums nozarē bija, kad algu subsīdijas par oktobri un novembri reāli uzņēmēju kontos un darbinieku makos iekrita vien decembra beigās vai janvāra sākumā. Lielākoties šo laiku uzņēmumu īpašnieki iznesa uz saviem pleciem, lai nosegtu saistības.

Ilgais Covid-19 atbalsta gaidīšanas laiks «iegriezis» daudziem uzņēmējiem
00:00 / 03:32
Lejuplādēt

"Jo nav jau tikai darbinieki. Decembra sākumā jau tika saņemti rēķini, kas ir ievērojami augstāki. Uzņēmējiem ir neziņa, nesaprašana, kas būs tālāk vispār ar uzņēmumu.

Fināls ir tāds, ka man vārda tiešā nozīmē zvana kolēģi un raud,

jo bez kaut kāda papildu atbalsta, kā tas ir šobrīd mūsu nozarei, ticamāk tiks pieņemts lēmums uzņēmumu slēgt, labākajā gadījumā slēgt uz laiku un nogaidīt. Sliktākā gadījumā, ko arī uzņēmēji iezīmē – slēgt un izbraukt no valsts. Kopumā noskaņojums ir ļoti, ļoti drūms," stāstīja Graikste.

Akciju sabiedrība "Skrundas muiža" pieteicās gan grantam, gan algu subsīdijām. Atminoties gadu mijas laiku, kad darbiniekiem algas par oktobri un novembri bija jāmaksā, bet atbalsts no valsts vēl nebija, uzņēmuma padomes locekle Anta Vizule stāstīja:

"Šis laika periods par oktobri un novembri bija ļoti saspringts un ļoti nepatīkams. Ne tikai mums, bet arī kolēģiem. Ir uzņēmumi, kas ir izbeiguši savu darbību, ir uzņēmumi, kas ir iesaldējuši savu darbību un nezina, vai pēc kovida ierobežojumiem spēs pacelties atkal, normāli strādāt un funkcionēt. Mēs esam samazinājuši gan savas darba stundas, gan arī darbiniekus. Ja agrāk mēs strādājām pilnu nedēļu, tad šobrīd tikai nedēļas nogalēs – no piektdienas līdz svētdienai."

Pašlaik izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji uz atbalstu nevar pretendēt. Savukārt atrakciju un atpūtas parku joma ir to nozaru sarakstā, kas atbalstam var pieteikties arī par decembri un janvāri, jo to darbība ir pilnībā liegta. Biedrības "Atrakciju, izklaides un atpūtas pakalpojumu sniedzēju asociācija" valdes priekšsēdētājs, atrakciju parka "Avārijas brigāde"  valdes loceklis Mārtiņš Brezauckis norādīja, ka krīze nozari plicina un būs tādi uzņēmumi, kas neizdzīvos.

"Ik pa brīdim ir tādi, kas finišē, pārdod savu inventāru, jo gadījumā, kad turpina pienākt rēķini, bet tu nezini, kad saņemsi atbalstu..." viņš sacīja.

Sarežģītāka situācija esot tiem, kuriem ir mazs uzņēmums, piemēram, viena izklaides telpa. Šādi uzņēmumi var kvalificēties atbalstam par telpām, bet pārējiem ne.

"Pirmkārt, viņi nevar strādāt, līdz ar to nevar saņemt algu subsīdiju. Savukārt apgrozāmie līdzekļi viņiem nekas nesanāk, jo, ja uzņēmums ir jau ierobežotā stadijā, piemēram, viens vai divi cilvēki strādājuši vasarā, tad viņiem pēc aprēķina metodes nekas dižs nesanāk. Tas, kurš tāds lielāks uzņēmums un nodarbina vairāk darbiniekus, tam ir nedaudz labāka situācija. Var pārējiem mehānismiem kvalificēties. Bet, ja kāds no mehānismiem tiek izmaksāts ļoti vēlu, tad ir sarežģīti. Sanāk no kaut kurienes dabūt naudu, klienti ienes nulli, jo to nav, un gaidīt, kad kaut kad ienāks atbalsts..." situāciju aprakstīja Brezauckis.

Līdz ar to atrakciju un atpūtas parku jomā strādājošie neesot optimistiski noskaņoti, it īpaši tie, kuriem visa darbība ir tikai iekštelpās.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča
00:00 / 03:09
Lejuplādēt

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča intervijā Latvijas Radio atzina, ka ilgais gaidīšanas laiks, kad uzņēmēji reāli varēja saņemt atbalstu par oktobri un novembri, radīja spriedzi, bet patlaban lauvas tiesa no visiem iesniegumiem jau ir apstrādāti un uzņēmēji naudu saņēmuši. Līdz šim brīdim atbalstos izmaksāts ap 65 miljoniem eiro. Arī uzņēmēju aktivitāte vērtējama kā augsta.

Visvairāk Covid-19 krīzē atbalstam (gan algu subsīdijām, gan apgrozāmo līdzekļu grantam) pieteikušies mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi. Otrajā vietā ierindojas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Pēc tam seko mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumu sniedzēji. Aplūkojot datus par izmaksāto algu subsīdiju apjomu, var secināt, ka pēc darba devēju iesnieguma 43% algu subsīdijās saņem līdz 250 eiro mēnesī. Salīdzinājumam – pēc pašnodarbināto iesnieguma vairāk nekā 50% gadījumu algu subsīdija ir vien līdz 100 eiro mēnesī.

Visvairāk algu subsīdiju atbalstam piesakās pašnodarbinātas personas – vairāk nekā 14 tūkstoši. Pieteikušies arī vairāk nekā deviņi tūkstoši darba devēju, bet salīdzinoši mazā skaitā – ap 1400 iesniegumu – bijis no patentmaksātājiem.

Garanča pastāstīja, ka aptuveni 10% no iesniedzējiem atbalstu nesaņēma. Lielākoties atbalsts netika piešķirts, jo uzņēmuma zaudējumi nav saistīti ar Covid-19 ierobežojumiem. Daudziem atteikts arī nodokļu nemaksāšanas dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt