Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2013. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada trešo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 4,5%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013. gada otro ceturksni, pieaudzis par 1,3%.
IKP apjoma izmaiņas, 2011. gada pirmais ceturksnis–2013.gada trešais ceturksnis*
(salīdzināmajās cenās, %) (dati: CSP)
2013. gada deviņos mēnešos pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP salīdzinājumā ar 2012. gada 9 mēnešiem pieaudzis par 4,2%.
2013. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, nozīmīgu ieguldījumu IKP pieaugumā (0,9 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 5,4%, tai skaitā mazumtirdzniecības pieaugums bija 3%. Mazumtirdzniecības palielinājumu veidoja 3% pieaugums pārtikas preču mazumtirdzniecībā un 4% kāpums nepārtikas preču, izņemot auto degvielas, mazumtirdzniecībā. Par 0,4% samazinājās auto degvielas mazumtirdzniecība, kuras īpatsvars nepārtikas preču grupā ir 29%.
Būvniecība, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, pieaugusi par 11,6%. Nozares attīstību sekmēja 83% liels pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā. Par 21% palielinājās inženierbūvju produkcija ar būtisku apjoma palielinājumu tiltu un tuneļu būvniecībā par 99%, kā arī ostu rekonstrukcijas darbos par 2,3 reizēm. Kritums par 3% bija ēku būvniecībā, tai skaitā ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvēs par 51%, izglītības iestāžu ēku būvēs par 13%.
Šā gada trešajā ceturksnī par 2,5% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja koksnes un koka izstrādājumu ražošanas palielināšanās (20,5% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 6%, pieaugums nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (9,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 4%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā (8,2% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 6%. Par 6% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,6%). Samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana par 10% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% kritusies metālu ražošanas nozare (1% no kopējās apstrādes rūpniecības).
Par 6,4% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes, muitas nodokļi), kas IKP pieauguma tempu paaugstināja par 0,7 procentpunktiem.
Faktiskajās cenās 2013. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 5,0%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (22% no kopējiem izdevumiem) – par 1,3%, pārtikai (19% no kopējiem izdevumiem) – par 4,7% un transportam (16% no kopējiem izdevumiem) – par 3,8%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 4,4%, ko sekmēja būvniecības produkcijas apjomu palielināšanās. Preču eksports (71% no kopējā eksporta) samazinājies par 4,1%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 6,4%. Preču importa apjomi (84% no kopējā importa) samazinājušies par 0,7%, bet pakalpojumu imports – par 4,8%. Savukārt valdības galapatēriņš pieaudzis par 9,9%.
Salīdzināmajās cenās 2013. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012. gada trešo ceturksni privātais galapatēriņš pieaudzis par 4,9%, tai skaitā izdevumi mājoklim samazinājušies par 4%, bet izdevumi pārtikai palielinājušies par 2% un transportam – par 7%. Privātā galapatēriņa pieaugums pozitīvi ietekmēja kopējo IKP izaugsmes tempu 3,1 procentpunkta apmērā.
Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 3%, kas atstāja 0,8 procentpunktu lielu pozitīvu ietekmi uz IKP. Par 1,4% palielinājās valdības galapatēriņš, kopējo IKP tempu ietekmējot 0,2 procentpunktu apmērā. Preču eksports samazinājies par 4,5%, bet pakalpojumu eksports palielinājies par 7,5%. Tie IKP samazināja par 0,8 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi samazinājušies par 0,1%, bet pakalpojumu importa apjomi – par 8,1%. Importa samazinājums atstāja pozitīvu ietekmi uz IKP 0,9 procentpunktu apmērā.
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Dati: CSP)
