Savukārt pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem IKP pieaugums otrajā ceturksnī bija 2,1%.
Bet salīdzinot šā gada otro ceturksnī pret pirmo ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,4 %.
IKP pārmaiņas ietekmēja pievienotās vērtības pieaugums rūpniecībā par 7% un mazumtirdzniecībā par 3%, kā arī kritums būvniecības nozarē par 22% (sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati).
Komentējot IKP pieaugum datus, makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tas ir vērtējums, ar kādu attīstības tempu ekonomika attīstās un kādu izaugsmi varam sagaidīt atalgojumā, kā uzlabosies vai mainīsies darba tirgus.
Neliela aktivizēšanās varētu turpināties arī trešajā un ceturtajā ceturksnī, tomēr kopumā ekonomikas attīstība būs pietiekami piezemēta, lēš Gašpuitis.
"Negatīvākā ietekme šobrīd uz attīstības tendencēm ir vērojama būvniecībā, kas šobrīd izjūt Eiropas Savienības fondu trūkumu. Arī varbūt ne pārāk tāda pozitīva tendence parādās mazumtirdzniecībā. Tēriņu pieaugumi ir ļoti piezemēti, ļoti lēnīgi. Kopumā nozares uzņēmējiem jāturpina skatīties eksporta tirgus attīstībā. Redzam, ka tur rezultāti ir labi, bet tie vēl joprojām nespēj atsvērt tās negatīvās tendences, ko radījis Krievijas tirgus sašaurināšanās vai zudums," norāda Gašpuitis.
