Pārvalde aplēsusi, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 1,2% palielinājies apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5%, koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 7,6%. Savukārt saruka dzērienu ražošana par 4,9% un apģērbu ražošana – par 15,4%. Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare.
Avots: CSP
Tāpat, salīdzinot ar pērngadu, par 24,6% pieaudzis būvniecības apmērs, par 2,5% - tirdzniecība, tostarp mazumtirdzniecība par 2,6%.
Komercpakalpojumu nozarē lielākie pieaugumi bija arhitektūras, inženiertehniskajiem pakalpojumiem, tehniskajai pārbaudei un analīzei – par 12,9%, tūrisma biroju darbībai – 3,2%, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumiem – par 9,5%, kā arī individuālās lietošanas priekšmetu remontam – par 25,2%.
Izklaides un atpūtas nozares apjoms palielinājās par 20,1%, azartspēļu nozarē pieaugums par 12,6%. Par 1,7% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi.
SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzīts norāda, ka šobrīd Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas vēl saglabājas mēreni pozitīvas.
Viņš norādīja, ka aprīlī un maijā iedzīvotāju vidējie ienākumi ir auguši, savukārt inflācija bija zema, tāpēc nākamajos mēnešos IK izaugsmo virzīs iekšējais patēriņš. Tai pat laikā uzņēmēji aizvien ir piesardzīgi par jaunajām investīcijām, un arī Ukrainas konflikts rada jautājumus, kāda būs izaugsme turpmāk.
