Panorāma

Atstādina Ikšķiles novada mēru

Panorāma

Piemin noslepkavoto politiķi B. Ņemcovu

IKP pērn krities mazāk, nekā prognozēts

IKP kritums pērn – mazāks, nekā prognozēts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, kas 2020. gadā bija 3,6%, ir mazāks, nekā prognozēts iepriekš. Turklāt ražotājiem izdevies pat saražot vairāk. Tomēr prognozes par nākotni ir piesardzīgas, jo nav skaidrs, kā attīstīsies Covid-19 pandēmija un kā tā ietekmēs gan Latvijas, gan pasaules ekonomiku.

Savukārt, vērtējot pa ceturkšņiem, redzams, ka būtisku triecienu ekonomika piedzīvoja pandēmijas sākumā, bet pēc tam situācija uzlabojusies. Pagājušajā vasarā Latvijas Banka prognozēja, ka ekonomikas kritums 2020. gadā sasniegs pat 7,5%. Gada beigās vairums ekonomistu savas prognozes uzlaboja un lēsa, ka kopprodukta samazinājums būs ap 5%. Tomēr izrādījies, ka kritums bijis vēl mazāks. Kā ziņo Centrālā statistikas pārvalde, pērn IKP samazinājies par 3,6%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

“Tas kritums [vīrusa] otrajā vilnī vismaz līdz šim ir bijis mazāks, nekā mēs domājām. Ceturtā ceturkšņa rezultāts ir parādījis, ka ekonomika vīrusa otrā viļņa uzliesmojuma laikā pat spēja augt,” norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Gada beigās lielākais pieaugumus bijis apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā, kur arī kopumā gads nesis izaugsmi. Pērn augusi arī būvniecība, kam palīdzējusi valsts naudas iepludināšana, uzskata Zorgenfreija. Taču būtiski cietušas ierobežojumu skartās pakalpojumu nozares.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka iedzīvotāji naudu, ko ierasti tērējuši pakalpojumiem, pērn atvēlējuši precēm. “Ļoti strauji pieauga iespējas iegādāties preces attālināti, neejot uz veikaliem. Un tas nodrošināja tādu labvēlīgu situāciju, ka daļa patēriņa, kas aizietu uz pakalpojumiem, novirzījās uz precēm,” skaidro Gašpuitis.

Lai gan ekonomika pērn cietusi mazāk, nekā gaidīts, nākotnes skats ekonomistiem nav optimistisks.

Šodien publicētie dati arī liecina, ka janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, mazumtirdzniecība kritusies par gandrīz 9%. Par ekonomiskās aktivitātes kritumu liecinot arī komercbanku maksājumu karšu dati.

“Situācijai ieilgstot, ekonomikas dalībnieku piesardzība saglabājas vai pat pieaug, varbūt divkārt apdomājot patēriņa un investīciju lēmumus. Tādējādi būtisku izrāvienu izaugsmē vēl nevarētu gaidīt,” norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

“Bet tas jautājums ir šobrīd ļoti nenoteikts – kā attīstīsies šī saslimstība. Ja mēs spēsim to mazināt, tad otrā ceturkšņa un trešā ceturkšņa dati būs krietni pārliecinošāki,” saka Gašpuitis.

Ekonomisti norāda, ka

būtisks priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei ir arī vakcinācijas temps, lai pēc iespējas ātrāk varētu mazināt ierobežojumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti