Igaunijā ieņēmumu dienests spēj iekasēt vairāk naudas, nekā Latvijas kolēģi, tomēr Helms ir nonācis pie secinājuma, ka “nodokļu inspektori patiesībā neiekasē naudu”, bet gan saņem to naudu, “ko uzņēmēji mums brīvprātīgi maksā”.
“Lai tā notiktu, ir jāsadarbojas ar uzņēmējiem, un šajā ziņā mums tiešām veicas labāk, salīdzinot ar Latviju,” atzina Helms.
Viņaprāt, panākuma atslēga ir sadarbība ar uzņēmējiem, dažādie pakalpojumu e-risinājumi, kurus dienests plāno atjaunot, jo daudzi ir novecojuši, turklāt nomaksāt nodokļus Igaunijā ir vienkārši gan uzņēmējiem, gan privātpersonām.
Helms atklāja, ka nākotnē Igaunijā plāno atteikties no nodokļu deklarācijām.
“Tas ir ļoti vienkārši. Pieņemsim, ir uzņēmums, un jūs man maksājat algu. Ja darāt to caur banku un šī informācija nonāk arī ieņēmumu dienestā – par konkrētajām transakcijām. Dienests aprēķinās nodokļus un nosūtīs rēķinu uzņēmumam. Jums būts tikai tas jāapmaksā. Nevajadzēs tērēt lieki laiku un aizpildīt jebkādas deklarācijas, lai nomaksātu nodokļus,” atklāja Helms.
“Tas ir svarīgi, jo, ja uzņēmējiem ir sajūta, ka viņi var brīvi strādāt, ka nav liekas kontroles no valsts puses, tas ārkārtīgi paaugstina nodokļu nomaksas morāli,” pārliecināts Helms.
Igaunijā ieviesa arī pievienotās vērtības kontroles sistēmu, kas pārbauda uzņēmēju savstarpējos rēķinus, un tas ļāva iekasēt papildus 100 miljonus eiro vienā gadā. Latvijā šāda sistēma jau ir.
Tāpat Igaunijā ieviests darbaspēka reģistrs, kas ļauj uzņēmējam reģistrēt darbiniekus, izmantojot savu telefonu vai ļoti vienkārši mājaslapā.
Ja nodokļu maksātājiem ir parādi, viņi var izmantot elektronisko sistēmu, lai paši ģenerētu nodokļu parāda atmaksas grafiku. “Un tas ir tikai loģiski, jo mēs – ieņēmumu dienests – nezinām uzņēmuma naudas plūsmu. Uzņēmēji to zina. Un mēs viņiem uzticamies,” stāstīja Helms.
“Pats svarīgākais ir uzticēties. Valsts nevar vadīt biznesu. Ļaujiet uzņēmējiem strādāt!” iesaka Helms.
Viņš arī pārliecināts, ka nav iespējams cīnīties ar krāpniecību, ja uzņēmēji paši to neatbalsta.
“Ja bizness nesaprot, ka cīņa pret krāpniecību ir vajadzīga, var nemaz nesākt,” sacīja Helms.
Kā piemēru viņš minēja problēmas ar nodokļu nomaksu par Igaunijā ievestām automašīnām, jo uzņēmumi, kuriem par to bija jāmaksā nodokļi, beidza pastāvēt. Dienests vienojās ar uzņēmējiem, ka turpmāk auto reģistrācija notiks 30 dienu laikā, šajā periodā uzņēmums apliecina, ka spēj nomaksāt nodokļus. “Šī problēma pastāvēja gadiem, un mēs to atrisinājām mēneša laikā,” atklāja Helms.
“Mēs nedrīkstam uzstādīt nodokļus kā svarīgāko pozīciju. Nē, mums jādomā, kā kopā ar uzņēmējiem nopelnīt un kuri ir tie projekti, kas nes peļņu,” skaidroja Helms.
Viņš arī atzina, ka pēdējos gados cilvēki arī vairs negrib krāpties. “Kā saka mūsu prezidents, tu nevari piekukuļot datoru. Ja e-risinājumi ir ērti un veiksmīgi, cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, uzskata, ka viņiem nav vajadzības krāpties. Viņi grib dzīvot, kā pienākas, un dzīvot brīvi. Nodokļu nomaksas morāle nav atkarīga tikai no ieņēmumu dienesta, bet arī no tā, kā valsts izlieto nodokļos iekasēto naudu un kā uzvedas politiķi,” stāstīja Helms.
“Tiesa, kā teica viens advokāts, viņš nepazīst nevienu pie skaidra saprāta esošu cilvēku, kurš patiešām grib maksāt nodokļus vai aizpildīt nodokļu deklarāciju. Tas ir dabiski, ka mums nepatīk maksāt nodokļus. Bet mēs visi saprotam arī to, ka, ja mēs nemaksāsim nodokļus, mums nebūs mūsu valsts,” sacīja Helms.
