Igaunijas valdība pozitīvi vērtē iespēju būvēt atomelektrostaciju

Meklējot ilgtermiņa risinājumus, kas palīdzētu pasargāt Igaunijas ekonomiku no enerģijas krīzes, premjerministre Kaja Kallasa un ekonomikas ministrs Tāvi Āss pauduši atbalstu kodolenerģijas attīstīšanai.

“Es uz kodolenerģiju raugos pozitīvi,” laikrakstam “Postimees” atzina Kallasa.

“Ja mēs vēlamies runāt par enerģētisko neatkarību, mums vajadzētu izdarīt likmi uz kodolenerģiju,” piekrita ekonomikas ministrs.

“Valdība vēlas atbildi uz jautājumu par to, vai būtu ekonomiski izdevīgi būvēt atomelektrostaciju Igaunijā un cik ilgu laiku tas aizņemtu,” sacīja premjere Kallasa.

Eksperti izteikušies, ka nelielu atomreaktoru ar 300 MW jaudu Igaunijā būtu iespējams uzbūvēt līdz 2031. gadam, projekta izmaksas būtu aptuveni miljards eiro.

Aktīvas diskusijas par atomelektrostacijas (AES) būvēšanu Igaunijā notiek kopš 2020. gada vasaras, kad vides ministrs Renē Koks izveidoja kodolenerģijas darba grupu. Viens no dalībniekiem ir “Fermi Energia”, kas pārstāv uzņēmēju grupu, kura ir ieinteresēta Igaunijā būvēt nelielu kodolreaktoru.

Atomenerģija tika apspriesta arī šajās dienās, kad valdība diskutēja par veidiem, kā aizsargāt Igaunijas ekonomiku pret enerģijas cenu satricinājumiem nākotnē.

Tā kā kodolenerģijas projektu attīstīšanu lielā mērā regulē starptautiskā līmenī, šāda projekta īstenošana ir daudz sarežģītāka un laikietilpīgāka nekā jebkuras cita veida spēkstacijas būvniecība.

Līdz ar AES celtniecību Igaunijai nāktos būvēt arī kodolatkritumu glabātuvi. Šis enerģijas veids rada arī politisku risku, jo Eiropā ir daudz pret kodolenerģiju vērstu viedokļu, piemēram, Vācija un Zviedrija šobrīd virzās uz pilnīgu atteikšanos no atomenerģijas. Lietuvā notika referendums, kurā iedzīvotāji balsoja pret jaunas atomelektrostacijas būvniecību valstī.

No otras puses, Igaunijas kaimiņvalsts Somija ražo kodolenerģiju, un arī Krievijas atomreaktori atrodas turpat pāri robežai. Igaunijas valdībai ir jāatrod veids, kā ražot elektroenerģiju tādā veidā, lai to varētu pārvaldīt.

Piemēram, vēja enerģija ir pieejama tikai tad, ja ir vējš, un, lai gan šo risku var daļēji pārvaldīt, būvējot vēja ģeneratoru parkus, galvenajai elektroenerģijas jaudai būtu jānāk no citurienes.

Ekonomikas ministrs sacīja, ka valdība pagarinās “Eesti Energia” pienākumu saglabāt vismaz 1000 MW degslānekļa ražošanas jaudu Narvā.

Ekonomikas ministrs piebilda, ka jaunas elektroenerģijas ražotnes nebūs nepieciešamas līdz 2030. gadam. Pēc tam Igaunijai būtu jāizvēlas starp dabasgāzi vai atomelektrostaciju. Tā kā gāze mūsu reģionā galvenokārt nāk no Krievijas, Āss atzina, ka tas būtu politisks risks, ko viņš neuzņemtos.

Ministrs piebilda, ka Igaunijai būs jābūvē kodolatkritumu glabātava, kas, visticamāk, tiktu veidota Paldisku pilsētā.

Iespēju attīstīt atomenerģētiku, būvējot "mini atomstacijas", izvērtē arī Latvijas energokompānija "Latvenergo".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt