Augstāki ienākumi veicināja mājsaimniecības skaidras naudas uzkrājumu un depozītu noguldījumu pieaugumu gada laikā par 9%, bet mājsaimniecību parādsaistības palielinājās par 3%. Ilgtermiņa parādsaistības pieauga par 2,8% galvenokārt tādēļ, ka pieauga mājokļa kreditēšanas apmērs, bet īstermiņa parādsaistības palielinājās par 5%.
Uzņēmumu parādsaistības un aizņemto līdzekļu investēšanas apmērs 2014.gadā nedaudz palielinājās. Pieaugošā vajadzība pēc ārēja finansējuma nozīmēja, ka korporatīvo parādsaistību apmērs pieauga par 5%. Vietējās parādsaistības Igaunijas uzņēmumiem palielinājās par 3,3%, bet aizņemšanās no ārvalstīm un obligāciju emisijas citās valstīs apmērs paplašinājās par 8%.
Vienlaikus korporatīvā kapitāla pieaugums palēninājās līdz 1,3%, jo saruka uzņēmumu peļņa. Tā rezultātā reinvestētā peļņa samazinājās un bija vērojams neliels kritums biržā kotēto akciju vērtībā.
Vispārējās valdībās nekonsolidētās parādsaistības pērn Igaunijā pieauga par 186 miljoniem eiro un sasniedza apmēram 2,2 miljardus eiro. Lai gan vispārējās valdības budžets 2014.gadam bija ar pārpalikumu, daži vispārējās valdības paspārnē esoši sektori aizņēmās papildu līdzekļus. Parādu saistības pieauga par 27 miljoniem eiro saistībā ar Igaunijas dalību Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentā (EFSF). Vispārējās valdības likvīdie finanšu aktīvi noguldījumu, obligāciju un biržā kotētu akciju veidolā, kā arī tās kredītu prasījumi kopumā pērn pieauga par 180 miljoniem eiro un sasniedza 2,8 miljardus eiro.