ĪSUMĀ:
- Igaunijā lieta sākta aizdomās par "Swedbank" saistību ar naudas atmazgāšanu.
- Arī Zviedrijas finanšu uzraugs veic pārbaudi, un, iespējams, banku gaida sods.
- "Swedbank" uzsver, ka sadarbojas ar finanšu uzraugiem visās pret banku sāktajās izmeklēšanās.
- Izmeklēšanas pret "Swedbank" sāktas arī citās valstīs, tostarp Latvijā un ASV.
- Arī Latvijā jau iepriekš veikta pārbaude un bankai piemērots sods.
- FKTK: Latvijā "Swedbank" strādā ikdienas režīmā.
Lieta Igaunijā
Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem.
Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.
Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods.
“Igaunijā sodus regulē vispirms sodu kodekss un, otrkārt, finanšu sektora īpašie likumi. Sodu kodekss nosaka, ka pārkāpumus var sodīt ar 100 līdz 400 tūkstošiem eiro,” sacīja Igaunijas finanšu uzrauga vadītājs Kilvars Keslers.
Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.
Iespējamais sods Zviedrijā
Savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs paziņojis, ka līdz šim atklātais liecina, ka varētu būt pamats noteikt sodu "Swedbank", kas Zviedrijas likumos paredzēts kā naudassods līdz 10% no bankas gada ieņēmumiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Zviedrijas finanšu uzrauga paziņojumā teikts, ka atklātais sniedz "pietiekamu pamatojumu izvērtējumam, vai izmeklēšanas laikā atklātie trūkumi un nepilnības varētu novest pie soda vai arī izmeklēšana ir jānoslēdz citā veidā".
Zviedrijas banku grupa "Swedbank" otrdien uzsvēra, ka turpinās sadarboties ar finanšu uzraugiem visās pret banku sāktajās izmeklēšanās un ir gatava sniegt visu atbildīgajām institūcijām nepieciešamo informāciju.
Izmeklēšanas pret "Swedbank" sāktas arī citās valstīs, tostarp Latvijā un ASV.
Sods Latvijā
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas uzraugs laika periodā, kurā bija konstatēti trūkumi "Swedbank" kontroles sistēmās, ir veikusi attiecīgu pārbaudi un piemērojusi nopietnu sodu šai bankai, kamēr citās reģiona valstīs šādi sodi nav tikuši piemēroti.
"Šāds paziņojums nebija pārsteigums, FKTK cieši sadarbojas ar Zviedrijas, kā arī Baltijas valstu uzraugiem. Visos gadījumos, kad FKTK rīcībā nonāk jauni fakti vai informācija, kas var būt noderīga Zviedrijas vai Igaunijas uzraugiem, kuri sākuši pārbaudes saistībā ar "Swedbank", FKTK atbilstoši rīkojas un, ja situācija to prasa, veic atbilstošus uzraudzības pasākumus," teica Jansone.
Viņa arī minēja, ka bankā darbs pie FKTK konstatēto trūkumu novēršanas, komisijas pārraudzībā, ir noticis atbilstoši panāktās vienošanās pasākumu plānam. "Banka savu apņemšanos labprātīgi ir pildījusi, un šobrīd varam teikt, ka visi uzdevumi ir paveikti. Turklāt vēl pirms šiem procesiem banka pati plānoja pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu augsta riska ārvalstu klientiem, mēs redzējām bankas izšķirīgu un ātru rīcību, atsakoties no šīs biznesa daļas," teica Jansone.
"Latvijā "Swedbank" strādā ikdienas režīmā un nekādu ietekmi uz bankas sadarbību ar klientiem šis paziņojums neatstāj," uzsvēra FKTK pārstāve.
Arī Latvijas "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops Latvijas Radio uzsvēra, ka Igaunijas gadījums nav attiecināms uz Latviju, jo Latvijā bankā līdzīga pārbaude tika pabeigta 2016. gadā un toreiz "Swedbank" Latvijā ieviesa vairākus uzlabojumus savās procedūrās, lai samazinātu potenciālos uzraudzības riskus.
“Tas ir gadījums, kas ir aktuāls šobrīd Zviedrijai un Igaunijai. Izmeklējošās un uzraugošās iestādes ir vienkārši turpinājušas savu procedūru tālāk. Loģiski, ka ir laiks, kurā tiek vākta informācija, tad loģiski – kaut kādā brīdī sākti tālākie soļi, kad veiktas jau citāda veida pārbaudes. Un procesuāli šis paziņojums nozīmē to, ka uzraugošās un izmeklējošās iestādes ir nolēmušas turpināt pārbaudi jau ar nākamo soli. Tas, ka Zviedrijā un Igaunijā notiek šādas pārbaudes, nav nekas jauns,” komentēja Krops.
KONTEKSTS:
Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Martā "Swedbank" grupas uzraudzības padome atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks. Jūnijā amatu atstāja arī bankas padomes loceklis Prīts Perenss, kurš no 2008. līdz 2014. gadam vadīja Igaunijas "Swedbank".
