Kaimiņvalsts Igaunija eiro ieviesa 2011. gadā, un tās finanšu ministrs Jirgens Ligi Baltijas kolēģiem uzsvēra, ka tam ir tikai ieguvumi, bet negatīvi aspekti pārsvarā ir emocionāli.
"Esmu ļoti priecīgs, ka Lietuvas valdība ir skaidri paudusi savu apņemšanos pievienoties [eirozonai]. Varu teikt, ka tam ir tikai ieguvumi, tikai pozitīvas lietas. Es varu tikai apsveikt mūsu kaimiņvalstis, teikt, ka tā ir pareiza lieta, ko darīt," Ligi sacīja kopīgā preses konferencē ar saviem Latvijas un Lietuvas kolēģiem Andri Vilku un Rimantu Šadžu pēc trīs ministru tikšanās.
"Pievienošanās eirozonai negatīvie aspekti galvenokārt ir pilnībā emocionāli," norādīja Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka iestājai eirozonā nav "laba vai slikta laika".
"To vajadzēja izdarīt jau agrāk. Mazas valstis laiku nevar izvēlēties, ir tikai normāli kļūt par lielas valūtas zonas dalībvalsti," uzsvēra Ligi.
Viņam piekrita arī Latvijas finanšu ministrs Vilks, sakot, ka, "būdama maza valsts, mēs nevaram vienkārši gaidīt kādu ļoti, ļoti labu gadu. Mēs nevaram būt izvēlīgi, mēs neesam Skandināvijas valstis, ļoti bagātas valstis".
Savukārt Lietuvas finanšu ministrs Šadžus uzsvēra, ka dalība eirozonā ir privilēģija.
"Kļūt par eirozonas dalībvalsti ir ne tikai nepieciešamība, bet arī privilēģija. Domāju, ka eirozona ir daudz iemācījusies no nesenās finanšu krīzes. [Kipras problēma] arī ir parādījusi, ka eirozona spēj tikt galā ar problēmām," viņš teica.
Sanāksmē tika apspriesta arī Baltijas reģiona izaugsme. Pēdējos gados Baltijas valstis spējušas samazināt budžeta deficītu, atjaunot tirgus uzticību, īstenot reformas darba tirgū un sociālās drošības jomā, tomēr tām joprojām nepieciešamas strukturālās reformas, lai piesaistītu investīcijas un samazinātu bezdarba līmeni, sevišķi jauniešu vidū.
