Prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts mūsu valstī nākamgad ir 0,34% no iekšzemes produkta. Savukārt Igaunijas budžeta strukturālais deficīts plānots 0,7% no IKP.
Tomēr Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Ulo Kāsiks uzskata šos rādītājus par zaudētu iespēju abām valstīm sagatavoties ekonomikas lejupslīdes scenārijam.
“Kopumā no fiskālās disciplīnas viedokļa Latvija ir uzrādījusi progresu. Igaunijas fiskālais deficīts ir augstāks nekā Latvijā. Un tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā ekonomikas cikliskumu,” norādīja Kāsiks.
“Šobrīd Igaunijas ekonomika piedzīvo labus laikus. Bezdarba rādītājs ir zemāks par 4%. Taču valdība tik un tā saglabā deficītu.
Es teiktu, ka ekonomika labi attīstās visās Baltijas valstīs un, manuprāt, mēs izšķiežam iespēju izveidot uzkrājumus un sagatavoties nākamajai ekonomikas lejupslīdei.
Un šī problēma ir aktuāla gan Igaunijā, gan mazākā mērā, taču arī Latvijā. Labos laikos mums vajadzētu būt fiskālam pārpalikumam, kas ļautu nepieciešamības gadījumā atbalstīt ekonomiku turpmākajos ne tik labvēlīgos gados,” pauda Kāsiks.
KONTEKSTS:
Saeima 14. novembrī pieņēma nākamā gada budžetu, paredzot, ka konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020. gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro.
2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.
